Var jau gadīties, ka uz to vienu skolu atved arī kādus ar līdzīgām interesēm, kaut kas jau kopīgs atrodas.Un jā, laukos varētu būt bijis pagrūti atrast iespēju tikties tikai ar īpaši izmeklētiem interešu biedriem..sevišķi pirms 20-30 gadiem:))) tad nu saproties ar tiem kas ir, vai kļūsti par vienpati...

un kas tās tādas par sevišķām intresēm pirms tiem 30 un 40gadiem..
jauni, bik dulli..

Nez, Žozefīne te ko minēja par tādām

ne nu man ieiteresēja..kas tas varētu būt??

Nu, principā jau salidojumi, zhozefine, defaultā nav draugu tikšanās. Un arī ne interešu pulciņš. Tur cita fīča.
Kaut vai pastaigāt pa veco skolu, ja tas skolā notiekās.
Paskatīt, ka, redz, tas logs, ko toreiz ar granātu izbliezām, tagad stāv kā jauns...
Ja šādam pasākumam (un faktiski kā jebkuram citam pasākumam) nepieiet konceptuāli noraidoši, tad jau nav ne vainas :)

Anks, par bitēm un mušām! 

Tik daudz cilvēku ir pametuši Latviju, ka drīz jau varēs rīkot pagasta salidojumus...

Nu ir jau cilvēki, kuriem skolas laiku draudzība iet cauri visiem gadiem. Ir, kuri apprecas ar saviem klasesbiedriem. :) Kaut kā dīvaini skan, ka klasesbiedri ir cilvēki, ar kuriem nav kopēju interešu. Kādām gan jābūt? Bet ir labi, ja salidojumos neuzpeld tādi "biedri", kuriem deguns gaisā, kuri nez ko gaida no tā salidojuma un, kuri aiziet vīlušies, jo nav neko sev piemērotu atraduši šādā pasākumā.

man gan patīk salidojumi..un tā kā pa šiem gadiem esmu mainijusies es, iespējams arī citi ir mainijušies uz labo pusi, ne jau tikai uz slikto... iespējams, klases zubrītāja tagad ir pavisam cits cilvēks un man ar viņu būs tagad vairāk ko pārrunāt, nekā ar kādreiz savu "labāko "draudzeni tagad..
Un bij intereanti, kad FB viena klasesbiedrene ielika klases bildi no 5 klases..klasesbiedri, kas atsaucās ar saviem komentāriem..no FB profiliem arī var jau ko izsecināt..
Pirms pāris gadiem bija vidusskolas visu absolventu salidojums... un viens vīrietis(nu jau vīrietis), kas mācijās klasi zemāk, arī dejas laikā atzinās, ka bijis iemīlējies..vai tad es toreiz skatijos uz tādu sīko?

Man bija NE parastā vidusskola... Kursa latviešu plūsmā padsmit cilvēku. Šogad svinējām 40 kopš beidzām. Salidojām. Neitrālā teritorijā, pirtiņā... Bija ļoti jaukas tikšanās, ar dažiem nebiju tikusies kopš beidzām. Bija ļoti interesanti. Katrs pastāstīja ko pa šo laiku izdarījis, kas noticis... Tiešām bija forši!
Ar vienu no kursabiedrenēm un labāko draudzeni, satiekamies katru vasaru un smejam, ka mums salidojums ir katru gadu. Ar dažiem ir krustojušies ceļi darba jomā daudzkārt, bet daži bija sen neredzēti.

Acīmredzot vēlme pēc salidojuma ir tiem, kuru klases bija saliedētas un labi jutās klases. Ja uz skolu gājis tikai tāpēc, ka jāiet, vai bijis klases nesaprastais, tad varu saprast ka negribas iet.
Un lauku skolās noteikti ir sirsnīgāki salidojumi, jo ciems maziņš, viens otru pazīst.

... tāda opcija kā ///neatrast sev piemēroto salidojumā /// diezvai pastāv... ja jau cilvēks ir sataisījies un uz pasākumu devies... tad jau gan i pieēdīs..i piedzers ..i vecu mīlu paspaidīs... ja būs piedāvājums, gan jau  pieprasījums arī radīsies)))

Ar vecām mīlām arī dažādi... ;) Ir gadījumi, kad paspaidīs... bet ir, kad viens gribētu, bet otram pat prātā nenāk...

rit... Tu par tēmu ... salidojums?)

Aha... par to pašu.

... //ir gadījumi////... piektdieni, ja dzīves veids ir vēl aktīvs... jāpadomā par izsargāšanos ... noSTS)... neviens nav pasargāts no jūtām, kas uzjundīs)))))))

Biju salidot pavasarī..ir tā, ka vairākums ir jaunieši, kuri nesen skolu beiguši- vieglāk visiem savākties un sapulcēties.. Otra kategorija tādi pavecāki, jo salidojumi nav ikdienas notikums un viņiem tas svarīgāks.. No savas klases satiku tik cik uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt kaut gan klase bijām liela..

Jā... Aizdomājos.. Skola kur mācījos sen jau ir atdota krievu skolai. Latviešiem uzcēla citu. Tur man nenācās mācīties. Ja aizbrauktu, vai mani vispār ielaistu veco skolu apskatīt? Laikam vecums. Gribas pa skolas taciņām pastaigāt, satikt kādu no bērnības, jaunības. Eh... Tālu.. Gan praktiskā ziņā gan atmiņās..

Tikai elitaaraas skolaas maacijies ( elitaari zinoshi skolotaaji )

Man negribas uz salidojumiem, jo mana klase bija vienkārši.. nedraudzīga. Es neesmu vienīgā, kas neiet. Tādi ir nu jau kādas divas trešdaļas, tātad kaut kas attiecībās bija galīgi greizi, un žēl, ka tā.

Vēl bēdīgākai ilustrācijai kāds manas paziņas stāsts. Viņa nāk no dziļiem laukiem, no smagas bērnības vecmāmiņas audzināšanā, no liela trūkuma. Tā dēļ skolā bijusi izstumtā, apsmietā, mūžam apceltā.
Laiks gāja, un viss krasi mainījās. Šodien viņa ir nopietna biznesa sieviete, viņai Rīgā pieder vairāki restorāni. Un sanāca, ka ar daudzu gadu atstarpi klase organizēja salidojumu. Diāna stāstīja, ka pēc tā ir sev nozvērējusies- NEKAD VAIRS. Kāpēc? Kad ieradusies mazajā lauku skoliņā ar savu Lexusu, ar visu to, kas viņa šodien ir, un kas viņai ir... un ka klasesbiedriem, kas toreiz viņu norēja, augstākie karjeras griesti  šodien ir Rimi pārdevēja, tad visu acīs bijis redzams prātam neaptverams ļaunums, skaudība un nenovīdība, -- tā, ka vai bail sameties. Tipa- kāda dzīves netaisnība- nu kā tas gadījās, ka vienīgā no visiem izvirzījusies šitā skrandainā, nožēlojamā plušķe????????
Dzīvē notiek arī tā.