"Par to Janku un Anniņu - tas ir domāts kā varens joks un visi smiesies, gar zemi krizdami?"(c)
nezinu, "varens" vai nevarens, bet runā, ka labākā aizsardzība esot uzbrukums.
Un tā kā lielais Janka plaukstām kā lāpstām ir viens no tiem biedriem, kurus pa laikam dzirdu un redzu, skaidri zinu, ka būs izperinājis ne tādus vien "jociņus" un esmu gatavs uzbrukt pirmais.
Jāpiebilst, ka nevienas Anniņas abās klasēs nebija, bet tēlot, ka kādu no Dacēm esmu noturējis par Janku, negrasos. Tik traki ne.
Vēl domāju, kā cīnīties pret profesora (īsta) tieksmi arī šādu pasākumu pārvērst par auditoriju, kuras uzmanība viņam būtu jānotur ar savu lekciju...