ir teiciens: Ja nevari būt uzticams mazās lietās, kurš gan tev dos lielas lietas?
domāju pamats ir audzināšanā. ja jau no mazotnes iemāca visu novest līdz galam, un to darīt kārtīgi ar atbildību, nav svarīgi, vai sakārtot savu istabu, vai skolā turēt sekmes līmenī, vai salabot kādu mazu vai lielu lietu, uzdoto uzdevumu veikt ar atbildību, tad arī savi mērķi lieli, vai mazi ( caur maziem mērķiem mēdz iet uz lieliem), tiks novesti līdz galam. 
motivācija, novērtējums, spēja redzēt tālāk par savu degunu. tās ir lietas, kas dod speku nepamest pusratā.

..tas jau kā filmā>šitas nebij ezim domāts

Nu vienkārši meitene ir depresijā, jo kā viņai tagad šķiet puisim ir CITA...  
Raidījums bija par depresiju... Nu ņemot vērā ka tas notika polārās nakts laikā... iespējams ka kādam varētu sākties depresija... Man jau vairāk šķita, ka depresija drusku ir izlaidības sl-ba, vāja rakstura sl-ba.

Puisis sižetā atrunājās, ka valodas barjera pārsēšanās vietā ir likusi braukt atpakaļ.

kaut kur starp 90-95 gadu pazuda jēdzieni pienākums un atbildība, un sajuka brīvība ar visatļautību. par morāli vispār nav vērts runāt.šobrīd ir patērēšanas un gribēšanas laikmets. 
valda es gribu man vajag. dažbrīd redzot kādu amorālu rīcību  un prasot : kapēc? ir atbildē: tāpēc, ka es tā varu!
...

šodien, kad pusaudži labāk runā āngliski nekā latviski???
un ja runa par polāro loku, tur pie depresijas tikt ir 
loti viegli, ja vien neesi padomju armijā, kur tev iedod ar pipku pa muguru un pasaka, lai depresija atslabst.

Nu vairāk vai mazāk - Ezīt, Tev taisnība. Taču šeit jau vairāk par gribēšanu, kurai atmet ar roku... Nedomājot par to otru...

... un gribu.

Ezīša teksta turpinājums.

nu taisnība meitenēm, no pieteikumā ievietota’teksta bija grūti saprast, bet tagad kad ieliki konkrētu situāciju, te vairāk izskatās pēc bezatbildības, kas savukārt atgriežas pie manis teikta, nu ja tev ir tā cita, vari pateikt, sāpēs, nu pasāpēs un paries, lai gan pie šodienas steidzīgajiem pašnāvniekiem...
ej nu sazin kā ir labāk, bezgalīgas mokas, vai mokošs gals

par to ixxša stāstu neiebraucu... diezin vai mēs sapratīsim, kādi tarakāni otra galvā..un, no malas, pēc stāstījuma vispār grūti spriest-kas un kā...

Jebkuŗš stāsts Gaarsa ir tikai cita "tarakāni", kuri dod iespēju paprātuļot... svētdienas rītā...    

..tagad jauniešiem... un pat maziem bērniem... 1., 2. klase... teiciens-a, man vienalga!!!... vot, šitas gan mani biedē un nepatīk... neizprot pat jēgu, nav tak nekāda dzīves pieredze uzkrāta, bet jau lozungs gatavs-vienalga...
... ļoti daudz ar šito sanācis saskarties, nav kaut kāda vienreizēja akcija vai gadījums...

ixsi, tu nenoguri?

..un varbūt tam čalim ar bij vienalga..(turpinu prātuļot )

Nu nav neviena cita ar ko skaļi prātuļot... Mans students ar savu latvju līgavu šodien strādā un nebūs kas brauc pie manis uz svētdienas pusdienām... tas nozīmē, ka nebūs ar ko pļāpu dzīt...     Tamdēļ jums tās ciešanas...  

mēs tak azbesta vecenes..izturēsim

Gaarsa,  

Šeit mazajiem pirmais teikums - Tev nav tiesību man...

Tas arī ir briesmīgi,  tiesības...

Ir tiesības..un ir pienākumi

viens noatkarības momenta... savs ego... gribu... negribu!!!!))... vajag..nevajag... priekškam d..plēst(piedodiet) ... tāpat labi... (

Ar tiem pienākumiem gan iet krietni švakāk...