nu aktuālizēja un pēc dažām dienām atkal aizmirsa..

redz, ka Tu atceries

viens izbļaustās un tāpēc paliek dzīvs...
cits klusē, kā ūdeni mutē...
un glīti karājās...

es atceros tieši kā tas notika nevis kāpēc..

jacex, nebūs gluži taisnība. tie, kuri patiesi izdara, nereti pirms tam ir daudz par to runājuši. un es to negrābju no statistikas, bet no savas dzīves, tuva cilvēka zaudējuma.

Ja darītu, tad darītu (ja vajadzība būtu).
Un nav ko tur skaļi kladzināt pirms tam (kā vista, kas olu izdējusi).

nature, katrs runātājs sev pierunā.
ja ierunājas2 reizes, tad jau jāgaida un jānosargā iespējami ilgi...
es zinu abus gadījumus...
gan kluso, kad zibens no debesīm, gan runājošo...

nē, es domāju - ne pierunā. sauc pēc palīdzības, kaut neapzināti. taču cits jau īsti palīdzēt nevar, tikai pats sev. cits var atbalstīt, piedalīties, izturēt smagumu, kamēr rit cīņa. bet izglābt sevi var tikai pats.

Ir situācijas, kad nevajag glābt, bet palīdzēt. Palīdzēt aiziet.

nu, vidvud, kuras tad ir tās situācijas?

... un kā palīdzēt aiziet?

man līdzībās ienāca prātā ķirurgu anekdote-
katrs plastikķirurgs vēlās būt dievs...
dievs nevēlās būt plastikas ķirurgs...
tāda ir atšķirība...
mēs neesam dievi...

Tēmas: 1

Ziņas: 38

Ja nopietni... te gan daudz taisnības...
Es arī esmu bijusi ļoti tuvu TAM..
Mani arī izvilka sarunas..mani tuvie cilvēki..kuri runāja, stundām mani uzklausija, pacieta manas asaras un neadekvātos textus..visu to, ko es vienu un to pašu tik malu un malu..
Izvilka.
Ja visu būtu paturējusi sevī..ja nebūtu izkaukusi..izraudājusi..ja nebūtu izrunājusi..visticamāk būtu TUR.

es tomēr par "normālu cilvēku", ar ko izrunāties, šai situācijā uzskatītu psihiatru vai psihoterapeitu.

Ne katrs var runāt ar svešinieku.
un ja nav tādam ticības... jēgas nekādas.Un..es esmu tādas figņas par šiem " speciālistiem" dzirdējusi..ka  pieņemu, daudzi no tiem ir tikai naudas iekasētāji.
Un..nu kā var runāt par savu sāpi ar kādu, kam samaksāts..kurš skatās pulkstenī..un domā kaut ātrāk tas klients aizvilktos prom.

katram sava pieredze, leduszieds. un ir taisnība, ka labu speciālistu tiešam ir japameklē. tomēr, saruna ar savējo kaut kādā ziņā ir bīstama - cilveks var izlikties, ka saruna ir nākusi par labu, lai nesāpinātu savu tuvo. un sekas tam var būt ļoti bēdīgas.

Lai dotos pie psihoterapeita pirmāk jātiek klāt ģimenes dakterim...,
pie parasta polilklīnikas pieraksta vismaz 2-3 nedēļas un ta pēcāk vēl nosūtījums...

afi, nebūs vis tā. psihiatrs un psihoterapeits pieņem bez nosūtījuma. ja vien Tev nav tik smalka apdrošināšana darbā, kura sedz arī psihoterapijas izmaksas, tad vajag nosūtījumu. bet psihiatri ir tikai par pacienta iemaksu jebkurā gadījumā.

Ledusziedam buča...,
ja nu kādubrīd nāksies tā,
kad tiešām vajag izrunāties - uzklausīšu.

pie psihoterapeita neviens nesūta, maksā naudu ej pats..
un pie psihiatra arī nevajag nekādus nosūtījumus, tāpat ka pie acu ārsta, ginekologa un vēl kaut kādiem speciālistiem ..