Elviii..., manā vecumā kādreiz iepauzēt nav grēks...,
jaunu ne tik bieži panāksi, bet prātīgāka arī pate mājsaimniece dāsna. (Afanana)

tomēr, ir tā kā ir.
ir visai neracionāla pieeja raudzīties uz problēmu ar punktieri :"kā būtu, ja būtu... "

es zinu ka šī tēma ir smaga bet vēlos paturpinat. Ko darit cilvekam kurs zin savu slimibu un zin ka ārstēšana nedos nekadu progresu

Man šķiet, ka tikmēr cilvēks ir dzīvs un spēj domāt, pastāv kaut kāda cerība. Ja ir sajūta, ka, tiešām... jādomā labas domas... par to, kas bijis, par to, kas būs... pēc manis...
Eh... nu, ko mēs tur varam paredzēt. Tāda teoretizēšana. Bet es domāju tā.

Katrā gadījumā ne jau par pašnāvību!

ruugts... "(..) Cilvēks reizēm ir ļoti vājš. Bet vājie jau neaiziet."


Iemesli ir ļoti dažādi, bet tos, kuri to spēj, tiešām un loģiski grūti nosaukt par vājiem. 


1940. gadā LV armijas ģenerālis Ludvigs Bolšteins izdarīja visu no viņa atkarīgo -- laikus mēģināja brīdināt valdību, vāca informāciju, pietiekami precīzi prognozēja paredzamo - atbilstoši savai pieredzei: viss viņa paveiktais nelīdzēja un viņš atteicās ielaisties ilūzijās. Vājam toizdarīt, manuprāt, neiespējami.

Rit, ja cerība ir tikai "kaut kāda", vai tā ir dzīvošanas vērta? Ļauties "kaut kādai" var nozīmēt arī atteikšanos no savu uzskatu vērtībām.

manuprāt, tā īsti neviens mēs nezinām sava rakstura un gribasspēka stiprumu.tikai, nedo die`s, nonākot nopietnas izvēles priekšā tas nu ir acīmredzams.man prātā nāk tā vīra, kuram bija kaklā vēzis, izmisīgā cīņa par eitanāziju

kāda izmisīga cīņa??tie kas taisās to darīt un ari izdara, par to nebļaustās..
un naudu nevāc..

man šķiet, ka tas konkrētais cilvēks nebļaustījās ne fiziski, ne emocionāli.viņam nebija gana daudz līdzekļu, lai aizbrauktu kurtur, kur oficiāli atļauta eitanāzija, kuru mēs droši varam uzskatīt par pašnāvības paveidiem.

lai vieglas smiltis, bet nekur viņš braukt netaisījas..kad naudu savāca, tad "pārdomāja"..
ari pirms tam bija neadekvātas naudas vākšanas kampaņas

Tas, protams, skaidrs, ka katram, nonākot šādā situācijā, noteikti ir savs "sāpju slieksnis"... un es te nerunāju par sāpēm konkrēti, bet par spēju savākties. Kāds klusē, cits vāc naudu ģimenei, bērniem, cits vēl ko izdomā vai vispār nav spējīgs domāt. Un mēs paši to nevaram zināt, līdz... nedod, Dievs...
Zinu kādu sievieti, kura līdz pēdējam sīkumam bija izplānojusi un saorganizējusi visas lietas, kas saistītas ar bērēm... bērniem atlika tikai pēc instrukcijas visu izdarīt.

neesmu bijusi ar to konkrēto cilvēku personiski pazīstama, lai 100% secinātu, ko taisījās, ko ne .
patiesībā šo gadījumu vnk minēju kā piemēru, prātuļojot, cik ļoti pašnāvība ir gribasspēka vai vājuma izpausme.

marīn, nepiekasies... ar "kaut kāda" domāju kaut mazākā cerība...

anks, mēs, tiešām, nevaram zināt visas "aizkulises" lai baigi to cilvēku tiesātu. Es, protams, nezinu, bet izskatījās, ka tās beigas viņam pienāca ātrāk nekā viņš spēja nokārtot tās visas formalitātes ar ko sastapās, kārtojot eitanāzijas iespēju.

tā vai citādi, vīrietis, kurš vāca naudu eitanāzijai ārzemēs, lika visai sabiedrībai padomāt par ļoti svarīgu un nopietnu tēmu. neatkarīgi no tā, vai viņš pats to izdarīja vai nē.

to varēja izdarīt arī bez naudas vākšanas, rosinot diskusiju, parakstu vākšanu u.t.t.t..
mērķis tur bija nauda, tāpat kā iepriekšējās kampaņās

Pašnāvībām nav nekādas vainas.
Ja dzīvot paliek grūtāk nekā nedzīvot. Gan pašam, gan tuviniekiem.
Smagu un neārstājamu slimību gadījumā.
Citu personīgu iemeslu dēļ - diez vai.

Ir tik dazhaadi.
Ir kas par to runaa, domaa Un apkaarteejie var iesaistiites, kko dariit. 
Ir kas vnk aiziet Un pazuud. 
Ir kad cilveeks izliekas, Ka par to nedomaa. Pats sev izliekas. Un shaadas publiskas sarunas par pashnaavibu liek vinjam nervozeet Un urkjeeties sevii..
Vai ir labi, ja sabiedriiba par to runaa virtuvees? Un Vai ir labi, ja par to raksta Un runaa medijos? 
Vai tas paliidz Vai tieshi otraadi - notrulina uztveri?

un ja vēl to nauda neizdošanas gadījuma tiktu novēleta, piemēram, onkololoģikās slimnīcas paliatīvai nodaļai .tad vēl varbūt to varētu saprast..

man ir maķenīt vienalga, kas ar to naudu notika. bet man ir būtiski, ka tika aktualizēta saruna par eitanāziju.

Anks muusdienaas uzmaniibu pieveersh tikai naudai. Neviens pat nebuutu pamaniijis vienkaarshu diskusiju par eitanaaziju. Nauda visus pievelk, provocee Uz sashutumu Un asaam diskusijaam. 
Pashi vien vainiigi, Ka savaadaak nereagjee.