Lare... ģeniāls apgalvojums.

drīkst?..būšu jocīga, bet es atkal pat to Fogeli gribu...

labrīt! šorīt pamodos.

Ļoti jauki un skaisti pateicāt - par dzīvi, nāvi, dvēseli utt. ... arī es sevi mēdzu tā mierināt - PĒC TAM iemiesošos kādā citā ķermenī daudz labākā kvalitātē, varbūt tad es izdarīšu to, ko nespēju, nevarēju vai bija slinkums paveikt šajā dzīvē utt., utjp... bet švaks tas mierinājums man sanāk, jo ļoti jau gribu vēl dzīvot šeit un tagad, ilgi un pilnvērtīgi... nepalikt par apgrūtinājumu tuvajiem, nekrist uz nerviem, varbūt vēl ko labu izdarīt, VARBŪT sevī ko jaunu, nebijušu atklāt... bet kas būs PĒC TAM - tas būs ne ar mani vairs - šeit un šobrīd. Tas būs pavisam cits cilvēks citā dzīvē, ar ko man nebūs nekādas saistības, jo es neuzzināšu, kā dzīvoju, ko domāju, jūtu, kā mīlu un nīstu...

Josifs Brodskis esot teicis - Nākotne mūs neskar, jo mēs tur nebūsim klāt.

Nevar zināt vai viņš domājis par dzīvi pirms vai pēc...

nez, kā tas Brodska citāts skan oriģinālā, jo, kā zinām, tulkots tomēr nav oriģināls (mana atjautība/gudrība "tulkots nav oriģināls " pašu pārsteidz ), jo tulkotājs mēdz ieviest savas korekcijas, īpaši gadījumos, kad vārdam ir ļoooti daudz sinonīmu

Hm, ja nākotne mūs neskar, tad kāpēc ejam pie zīlniecēm un ekstrasensiem, lai uzzinātu, kas mūs sagaida? Jaunu ’’divriteni’’ neizgudrošu, bet cenšos teikt to, ko jūtu un domāju, nevis to, ko vajag attiecīgā brīdī.

Tas, ko mēs gribam no zīlniecēm, parasti ir pirms... bet te mēs par pēc...

pēc tam... kā mēs varam zināt, kas ir pēc tam? ... vai esam tur bijuši, redzējuši? Gaismu tuneļa galā gan negribu redzēt, ne otram vēlēt - to piedzīvot...
eh, laikam esmu nelabojama reāliste...

Pareizi sacīts, ka nākamajā dzīvē tas būs cits cilvēks nevis es.
Bet varbūt nākamajā dzīvē būsim sliekas zivīm par barību.

Gaisma galā tuneļa galā laikam taču ir labākais, ko varam redzēt... Taču ne elles katlus!  

Kāda radiniece, būdama jau tuvu tam slieksnim, it kā nemaņā... meitai stāstījusi, ka tur bijuši gari galdi, piekrauti ar ēdamo... bet viņu gan tur nav laiduši... tie bijuši kādi izredzētie, kas tur sēdējuši...
Ej, nu zini, vai viņai tiešām pavērās tas priekškars uz TO dzīvi vai vēl mūsu zemes dzīves murgi...

ivis, kādas zīlnieces? vai tad kāds iet pie zīlniecēm jautāt, kas ar viņu būs pēc aiziešanas?

aktumīunže... pie svētdienas???... kur, tas redzēts?kad jādomā par relax un baudu... te tauta par aizkapa dzīvi... tputu ellleunindija))

Rit, man uzreiz prātā - pie Dieviņa gari galdi...

Šai diskusijā Elizabete, šķiet, domāja par to, ko Fogele nāves tuvumā jutusi un sapratusi, bet, ja drusku  par citu šajā sakarā, tad varēja tā dāma patikt vai nepatikt, bet tas, ka tiklīdz viņa mirusi, tā tūlīt uzradās kāda vieda draudzene, kura nu tik stāstīt un stāstīt, kā Fogele dzīvojusi, kā mirusi, kāda pēdīgā dzīves mirklī  izskatījusies, ko jutusi, nu vells, kur var būt šitādi maitu lijas, šakāļi, vēl līķis virs zemes bija, kā nu tik stāstīt un stāstīt, lai gan līdz savas dzīves pēdējam mirklim nekas no pašas Fogeles mutes plaši neizskanēja, ja nu kāda drupata, kas un kā viņai klājās.Tad jau laikam negribēja īpaši stāstīt.Tā ka nekādus secinājumus jau tāpat par to, ko viņa juta un saprata, izdarīt nevaram, jo viss jau slavas kārās draudzenes interpretācijā.Ne Fogeles pašas, kas tik vai tā arī būtu atkal subjektīvi.
  Ja par tuvu stāvošajām runāt un stātīt kārajām personām, tad tāpat arī Ozolam un Zapackai.Ozols klusēja un ne vārda, arī raidījumos ļoti minimāli savai sadzīvei pieskārās, bet nu Zapacka po polnoi programme metās stāstīt kas un kā, un galvenais cik viņa svarīga dzīves sastāvdaļa bijusi.

Elizb, un ko tev tā Fogele neliek mieru? Ne pirmā, ne pēdējā. Un es tiešām domāju, ka viss notiek kā tam jānotiek.

indrak, labi pateikts!

bet man uzreiz prātā, ka to dziesmu "rausta"vietā-nevietā. un, jā, kā gūst popularitāti uz mirušo rēķina

..nu, ta beidzot par to Fogeli... nu, viņas darbība man īpaši nekad nav bijusi saistoša, īpaša interese par viņu nav bijusi...
..bet, tad trāpījās tā ziņa... ka mirusi 59... nu, tak sāku domāt un rēķināt, ka tikai 7 gadus vecāka par mani, par viņas miršanu vairāk ar nekā tur nebij, bet tā kā esmu tiepša ar putniem)), kaut kā sajutu, ka gribu zināt kaut ko vairāk...
1.sērijas beigas... ēst sagribējās)