Jā murmi, neļaus jau kaimiņi badā nomirt. Bet tu aicini sievietei ar izstieptu roku staigāt un bērniem maizi kļaņčīt. Mūsu sievietes ir spiestas kļūt stipras.
Tiem, kuri palīdz nevajag to darīt ar cietēja seju un tie, kuriem palīdz nevajag būt pārāk lepniem, tad nevienam nevajadzēs neko kļānčīt un nevienam nenāksies stipram kļūt. Vajag vienkārši - cilvēkiem būt.
Varu drusku tā kā par tēmu vienu stāstiņu no čečenu dzīves pastāstīt. Un stāstiņš šis ir viņu domāšanas veids un dzīvesstils starp citu. Tā pie viņiem ir normāli rīkoties un uzvesties.
Nomira vienai sievietei vīrs. Palika viena ar bērnu bariņu. Kā jau pieņemts, jārīko bēres un mielasts visa ciema atvadīties gribētājiem jāorganizē. A viss ciems zina, ka viņu ģimene arī tad, kad vīrs bija dzīvs, ne īpaši bagāti dzīvojuši. Šī ar radinieku palīdzību sapirkusi mielastam gaļu, citus produktus, kurus paši ikdienā ļooooti reti varējuši atļauties. Tad lūk, zinot viņas stāvokli, caur viņas māju bēru dienā izgāja viss ciems, padzēra tēju, bet tiem produktiem, kurus viņas ģimene ikdienā nespēj atļauties, neviens i pieskāries nebija. Ja ģimene ikdienā tikai ūdeni un maizi ēd, tad pat vietējais oligarhs uzskatītu zem sava goda kaut gabaliņu kūkas mutē iestumt.
0
0