baķka, tevis dēļ jāiet gulēt... te vairs prātīgu vārdu nedzirdēt...

jaaaa... baidos, ka saulaino nākotni mēs vēl šodien neuzcelsim ar vīriešu spēkiem)))

lūk lasu interesantu Pētera Kļavas interviju
Teksts -Lūk, daži piemēri. Aizbraucam uz izsaukumu Kurzemē, tur, kur meitenīte izdzērusi tīrāmo līdzekli KROT. Sekas – briesmīgas, jāpārstāda pat resnā zarna. Bērns ir komā, piepumpēts ar pretsāpju zālēm, pieslēgts mākslīgajai plaušai. Jaunā māte raud. Sāku noskaidrot, kas īsti ir noticis. Daru to nevis tāpēc, lai kaut ko pārmestu, bet lai saprastu. Bet viņa atbild – bērns pats iegājis vannasistabā un to pudeli izdzēris! Iznāk, ka bērns pats ir vainīgs!
Vai spējat to iedomāties!?

Lūk kāds ir domāšanas veids... un man tas nav pieņemams...

Tie jaabuut ļoti ienesīgiem varoņdarbiem, lai varētu pilnībā  ziedoties

Te jābūt daudz tērētam bābietim, lai ko tādu gvelztu .
Kaulu miltos tādas ;P

 atcerējos, ka pats taču neko prātīgu par visu šito nemaz neesmu teicis (un droši vien arī nepateikšu).
Ir tā, ka man lāgā nepatīk teikt un dzirdēt "mana sieva" vai "mans vīrs",  jo bieži tad var sadzirdēt - "mans īpašums".
Labāk - "dzīvesbiedre(-s)". Jau teorētiski izslēdzot domu, ka kāds būs nevienlīdzīgāks vai galvenāks par otru, ka kāds ies pa priekšu, nevis līdzās,  ka vienam otru jāpaklausa, jāziedojas utml.
(kas, protams, neizslēdz faktu, ka ir lietas, darbi, kurās kāds no abiem ir stiprāks, zinošāks, protošāks un šajās lietas viņa lēmums, spēks, prasme būs noteicošais.)
Noteicošs konkrētajā lietā, bet abi līdzās.

Vai tu esi kaut ko dzirdējis par Vieno Prātu ? Un vai esi kaut ko dzirdējis par Transcendenta Līdz - vien - ība ? Iesaku šīs tēmas atrast un iedziļīnaties...

5dien Tevi var izaartet tikai anska))))

forši, tatu, tātad man ir cerības izārstēties atšķirībā no daža jocīga tantuka (un kas tādus jocīgos piesaista nopietnās sarunās? pievelk nesaprotamais?)
draugs staburags, ko gan es būtu pazaudējis, lai to meklētu, piemēram, kristīgajā apoloģētikā, Maitrejas mācībās vai Žang Žunga rakstos? Tur lai meklē tie, kas jūtas ko pazaudējuši, kas paši netiek pāri kādai nelaimei, nespēj sakārtot dzīvi pēc satricinājumiem.
Manas mācības ir līdzās ejoša cilvēka pieskāriens, acu skatiens un paļāvīgs miegs uz pleca.

Ak, piektdieni! Cik jauks bija pēdējais teikums...

Piektdienim sveicieniņš!

Nez, viņš to mašīnu nopirka?

Ja pareizi sapratu, vēl ne.

lare..kā vienmēr visu - nepareizi pārprot :)))

Viss ir pareizi...