Man ar tas līdz patika:)

Ar vienu vārdu sakot, līdzās mierina līdz līdz

Piekrītu, žēlot nav nepieciešams. Ir vienkārši jāpažēlo, jāsamīļo un jāiedrošina! Pretējā gadījumā  rodas nežēlīgas un  nožēlojamas situācijas.

reizēm vajag mierināt, bet ir kad labak palidz "spēriens pa pakaļu"..

 dziļi atvainojos, bet man arī ir tā jaunā ierīce, kura mēdz, reizēm, par katru cenu savā stilā rakstīt. steidzu labot.   bet ak, vai ! tas nav iespējams, var tikai slēgt.

Ja patiešām vēlies cilvēku atbalstīt, tad viņam jādod tas, pēc kā viņš nāk. Nekad nevienam nekādā situācijā nevajag, lai viņu mācītu, bāztu viņam degunā savu pareizību, bārstītu padomus, stāstītu "līdzīgus piemērus" vai lasītu lekciju kur itkā līdzīgā situācijā kāds cits vai tu pats ticis ar ko tādu galā.

man bija svarīgi zināt, ka ir kāds, kurš gatavs palīdzēt. vienalga kā. un bija labi, ka nebiju viena, lai arī negribēju runāt, bet kāds cilvēks bija man līdzās. lai nebūtu tas drausmīgais tukšums, kas pārņem no iekšienes, arī ārpusē.

Vesto ar popkorna tūti?

???

Pati pirmā atbilde šajā diskusijā, un, manuprāt, vistrāpīgākā. Vajadzīgs tikai cilvēks ar popkorna tūti, kas gatavs klausīties, klausīties un uzklausīt.

sveiki pie priecu pusnakts!te jūs laižat!žēlot nežēlot!es tādus sūdus taisiju!man darba kolēģis teica nerausties, būs šitie šūdi, nāks vēl lielāki, es domāju, kā!vēl šitie nav beigušies!kad sūdi uspeldēja, ta sāku saprast!runa pat to ka sataisīti aplamībā!te vēl ir kas, tā nelaime nav tik traka, ja tev visslaik i karā i gubā i dzīvē i dirsā savā govs iebāzīs!nedrīkst pārdzīvot!tas ir tu ved sevi uz zārku!nedrīksti ļaut sevi abižot!tas viens!svešam nesēdīsies klāt un nepierādīsi!
te tovariši minēja!savējam jābūt piegājiens!ta vis pārējais un skūpsti!
pat ienaidnieku var nolaust!izeja ir, tikai, ja ir iespēja ta bebramir jāpalīdz!
runa nav par to, vai vari izvilkt no nelaimes!dot spēju, mēgināt, ta pec dienas pa vārdam, moš pats atradis, vai uzarusi!jau nav paspējis depresijā noslīkt, ta tas āķis uznāks sakaut nelaimi!

Saveejos mees jau paziistam, ka arii zinaam kaa mierinaat... Ar sveshajiem ir gruutaak.. Laikam jau labaak ir neteikt neko... uzvaariit gardu teeju, kopaa  to dzert un kluseet... kameer pats mierinaamais saak runaat.. Ir jaanogaida pareizais briidis.. Un, protams, jaanodroshinaas ar kaudzi kabatslakatinju

es gan svešiem tēju nevāru ... un svešus mierināt ar nesanāk...
..un, kabatlakatiņus pieminēji tā kā jokam... vai kā?

Tas taa.. katram gadiijumam

..kāds tam sakars ar žēlastību??????
Žēlastībai ar palīdzību(sarunām, pareiziem vārdiem, prasmi otram sakārtot galvu tā, lai viņam paliek vieglāk), nav nekāda sakara!
Eziite te runā par šādu palīdzību!
Negribu rakt internetu, un meklēt vārda žēlastība  skaidrojumu, bet tas pavisam noteikti ir pilnīgi kaut kas cits!

Diskusijas saakumaa jau mineeju-ja nav reaalas paliidziibas, liidz gaudoshana nav nepiecieshama, tad tikai tuudiigaak paliek.

Nu gan LZ7 bišķiņ lažu nolaidi. Cilvēkam tā jau grūti, bet vēl viņam mēģināt "sakārtot galvu"???? pazaudēsi draugu.

Parasti, varbūt pat ka gandrīz vienmēr, lai cik izmisīgi kāds prasītu "Ko man tagad darīt?", viņš zin ko darīt, labāk nekā jebkurš no malas. Varbūt vienīgi var palīdzēt tas, ka klausoties "pareizus vārdus un galvas sakārtošanu" cilvēkam uz brīdi paliek jautri no sajūtas ka kāds spēj savā naivumā domāt ka ir iejuties viņa ādā.

Žozefīne - palīdzība ir ļoti grūta lieta, ja nevari palīdzēt līdz galam, labāk nemaz nesāc. Sanāks kā uz ielas, ja kāds prasa ceļu, ar īkšķi pamest "tur!", bet cilvēks tikai maldīsies tālāk.

Vesto ar popkorna tūti manuprāt pagaidām no palīdzētājiem visiem liek kloķi.

Vilks, a ko es saku?

no savas pieredzes zinu, ka nezin gan. jo viss ir sabrucis un grūti saprast no kura gala sākt. un parunājot  ar kādu, var pieņemt lēmumu ko darīt, izvērtējot visas iespējas.
un ja ir draugs, tad nekur viņš nepazudīs, pat ja viņu trekni pasūtīs.