Gint, nevajag domāt, ka Tu vai es būsim to īpašo skaitā, kuriem dzīve būs krāsaina un baudu bagāta kā uz kādas pašam piederošas Karību jūras salas. Pazemini savu pretenziju latiņu attiecībā pret šo dzīvi, kaut vai - paskatoties apkārt, kā dzīvo citi, un Tu sapratīsi, ka to pašu tekstu, ko esi ierakstījis tēmas pieteikumā, varētu parakstīt vismaz 70% šīs teritorijas iedzīvotāju. Un? Es saprotu, ka Tev no tā vieglām nekļūst, bet, kā esmu teicis vienmēr - sievietei (sakarā ar to, ka sabiedrība no viņas nepieprasa ģimenes uzturēšanu) ir lielākas iespējas darīt to, kas patīk. Mūsu vīrieši strādā lieeeeeelā daļā gadījumu nevis savam priekam, bet - naudai, un tās ārkārtīgi bieži ir atšķirīgas lietas.
Es vienmēr esmu teicis, ka, ja tavs darbs tev nepatīk, tad tam, kas tev patīk, ir tās vismaz 4 stundas brīvā laika pēc darba. Tādējādi ir iespējams atgūt garīgo līdzsvaru pēc sevis piespiešanas. Ja vēl pie visa tā, ka nepatīk, pēc darba arī brīvā laika nav, tad ... ir jādomā par darba vietas maiņu uz tādu, kur brīvais laiks būs.
Un, ja patīk pa īstam, un vēl ir arī iemaņas un kaut neliels pārdevēja talants, ar laiku var sākt brīvajā laikā PIEPELNĪTIES, darot to, kas tev patīk.

atkal? Vai tad apmēram pirms gada nebija tas pats?

Sory, ja nokļūdijos nikos.

gints1969 | 06.02.2016. - 09:55:14 | Diskusija lasīta 47 reizes
============
Nu bet piss prom no šīs smirdīgās Valsts!
Te tak viss ir xujova.
========
Depresija ir depresija, bet nevajag palikt pa muļķi

pilnīgi piekrītu murminatoram. atrodi kaut ko, kas Tevi priecē. nav būtiski, vai par to maksā. bet, ja paralēli visam tam, ko esi sarakstījis, spēsi par kaut ko no sirds priecāties, un ir svarīgi, lai tas būtu kaut kas, ko Tu pats dari, tad var dzīvot. un galvenais, pamazām tā var pamainīt attieksmi pret dzīvi vispār. un tiklīdz mainās attieksme, tā nereti arī visas lietas pamazām sāk iet uz labo pusi. tikai der saprast, ka - 1) nekas nenotiek pēkšņi, 2) ja ne gluži viss, tomēr diezgan daudz ir Tavās paša rokās.

un vel mes dzivojam egoistiska pasaule kur katrs grib tikai sev, bet ir ari cita pasaule kur viss notiek citadak neka mes to varam iedomaties vai ka citadak to uztvert, un tas ir tapec, ka esam paklauti savam Ego, un ja katrs vares but stipraks par savu egoismu tad ari viss kas ir apkart mums mainisies un mes dzivosim bez sapem un pardzivojumiem, jo tiem nebus no ka rasties

Nu bēdīgi ... 46 gadiņi, un jau ar vienu kāju kapā

Kārtējā... daudzkārtējā  gaudu dziesma... !!!! ... kura jau pēc kārtas.
Ak, jūs nabadziņi 

Reiz te vienā kluba diskusijā bija tēma par rakstu kur intervēja Pēteri Kļavu. Tur gan bija pārmetumi mūsdienu vīriešiem. Te nu viens tāds citāts no šī raksta:


Tas nu tā. Vai tad dzīvē nauda ir tas pats galvenais? Protams ka starp mums ir daudz cilvēku kas dēļ naudas pat velnam pārdotos. Vai tu esi sliktāks par citiem ja tev nav sestais aifons vai nebraukā ar jaunu automašīnu? Vai tās lietas tevi padarīs tik ļoti laimīgu? (It sevišķi ja tu to esi paņēmis līzingā)   Domāju ka noteikti nē. Personiski es cilvēkus vērtēju pēc iekšējās dvēseles (ja tā var izteikties). Un man galīgi pie kājas cik tam naudas. Ja jutīšu ka varu palīdzēt, palīdzēšu.
Atrod savu hobiju ar ko gribi nodarboties bez darba un gan jau viss būs ok. Vai arī meklē tādu darbu kas daudz tev patīk. Un tici man, nauda nav galvenais uz šīs pasaules Zeme

Gruutaakais ir saprast/ atcereeties, kas ir tas, Ko patiik dariit. Lielaakoties tas ir lielaakais shkjeerslis. Kaa arii apzinaaties, Ko tieshi tu gribi. Piemeeram, kur gribi buut peec gada, pieciem un Ko dariit. 

Un tur tieshaam neviens no malas nevarees paliidzeet. Jo teiciens - daudz naudas patiesiibaa ir neko nepasakoshs. Tas nepadariis laimiigu, ja nezinaasi, kas tev pa iistam patiik.

Jaasaak ar to. 


Un nepiekriitu Murminatoram, ka par iztiku jaagaadaa tikai 30% sievieshu. Tas cipars ir daudz daudz lielaaks. Vieniigi sievietes daudz aatraak celj trauksmi, ja savaa dziivee juutaas slikti, Jo vinjas nevar atljauties saniikt un krist depresijaa, Jo beerni turpina gribeet eest un mammu. Liidz ar to sievietes aatraak saak mekleet veidus, kaa justies labaak. Atrod darbu, kas sagaadaa prieku.

46 gados jau dzīve tikai tā pa īstam sākas.  Ir gana bagāta pieredze, ir apsīcis jauniešu maksimālisms un beidzot sāc izprast lietu īsteno vērtību.  Ja pieņemam, ka apzinātus lēmumus sākam pieņemt pēc 16-20 gadiem savukārt vidēji dzīvojam līdz 70-80 gadiem, tad autors vel ir knapi pusceļā.  
   Nodarbi tiešām prasās tādu uz kuru ej ar prieku un nedomā cik par to maksā un cik stundas jāstrādā.  Ar gandarījumu un iekšējo mieru, ko nes patīkams darbs, nav jādalās ne ar valsti, ne parādu piedzinējiem. 
   Ir jāsaprot, ja turpināsi darīt to pašu ko iepriekš, arī rezultāti būs tādi paši, kā iepriekš.  Apsver savas iespējas, prasmes, resursus un domā kur tos vari pēc iespējas veiksmīgāk pārdot. 
   Un pārstāj sev nemitīgi potēt, ka viss slikti, ka nevienam neesi vajadzīgs, darba nav, naudas nav.  Esi pārliecināts ka Tev ir viss nepieciešamais, lai Tu dzīvotu 100x labāk un laimīgāk. 
   Jā, un zobus lētāk ir cītīgi, regulāri un pareizi tīrīt, nevis remontēt. 
   Lai vai kā, turies! Nekautrējies prasīt padomu, darbu ( darbu nevis naudu) saviem draugiem, klasesbiedriem, kolēģiem, kaimiņiem. 

   Lai izdodas! Apsoli ka padalīsies ar  savu veiksmes stāstu!

... pag... pag... 46 gados vēl visa dzīve priekšā.
Man ir vairāk gadu kā Tev... un pieņemu, arī slikto pādzīvojumu vairāk.
BET... sāc gan ar zobiem.
Izburbuši zobi var daudzās dzīves laimes spēlēs liegt izvilkt pilno lozi..
Un... tici..laime nav naudā...
Jāmaina kaut kas cits...

nav ko mīst eļā!pie visa var pierast!ja pāēdis esi, atpūties esi, ta esi laimīgs!augstāk neuzleksi!

Man bija sieva nebija nauda!Nav sievas ir nauda!

Vai tik Gints nav gd69? 
http://www.tauta.lv/diskusijas/tem...a/?tid=5071

Lai vai kurš tas būtu... Piekrītu danielsrebus un varis. Murminator, iespējams, ka tieši šādu čīkstētāju dēļ, ļooooti daudz sieviešu pašas iegūst izglītību, labu darbu, kurš patīk, labi pelna un tiek ar visu galā. Jo nav citas iespējas.

Neklausies banālajās pļāpās, ka laime nav naudā. Ir gan. Tam ir pārāk daudz pierādījumu, un ļerkstēšana par to, ka "pats dārgākais nav par naudu nopērkams", un ka "daiļais saulriets un rasas lāse smildziņā" nāk par velti, ir līdz nelabumam novazātas un liekulīgas frāzes, kurām nav nekāda seguma reālajā dzīvē. Jājā- laime ir tam, kam ir abas rokas un kājas, un tā tālāk, tikai ne par to stāsts. Ar naudu laimei nepietiek, tikai nabadzībā no tās gan nav ne vēsts.
Vēl- ne jau tādēļ Tu te nāci, lai uzklausītu lamas par čīkstētājiem vīriešiem, - varēja jau gaidīt, ka tie aktīvākie (-ās) tagad te Tavā sakarībā no sirds izpaudīsies.
Atkāpjoties no visām emocijām- klausi, ko saka Rūdis, un meklē, kur piepelnīties vai vispār maini nodarbošanos. Sorry- ja neesi galīgi nodzēries, ja Tev vēl savā vietā ir rokas un kājas, un kaut cik vilcējspēka- neticu, ka nespēsi neko jēdzīgu (un labāk apmaksātu) atrast. Ķeries klāt darba sludinājumiem, aptaujā draugus- radus- paziņas jau šovakar. Ja tam visam nekādi nespēj savākties, tad gan ar Tevi ir slikti. Cerēsim, ka tik ļauni vēl nav.
Un- klausi LZ un zobus gan sataisi. Kaut vai kredītu tam paņem.

nu pļāpa taša!

Jamacas saprast to.ka pats esi savas laimes kalejs.Atskarsme liecina par to.ka neesi spejigs izdarit vajadzigos secinajumus.lai sakartotu savu dzivi!

sorry..protams, protams..laime naff naudā, tauta... bet gan tās daudzumā!!!!!!