Ja Tu, Haijama runā par satīriķi Zadornovu, tad, domāju, ka viņam jau sen ir hroniska zvaigžņu slimība un ar galvu viss nav kārtībā.

Piekrītu Haijamai..

beata, ok. bet zālē bija simti cilvēku, kuri sajūsmā rēca, kad Zadornovs ņirgājās par notriekto Malaizijas lidmašīnu. arī tiem visiem nav kārtībā ar galvu? un lūk, visas šīs lietas skrien caur galvu paralēli līdzjūtībai..

Pieķēru sevi pie domas, ka šī traģēdija arī manī neraisa līdzjūtību. Un ne tāpēc, ka notrulinājies, vai krievi nepatīk.. Pēc tā, kā krievu mēdiji un tv apspēlēja MH17, šis liekas prasts negadījums.

Es arī tūlīt dabūšu no kāda ar akmeni pa galvu par savu cinismu, bet...

sakiet, lūdzu, godīgi, kuru no jums tiešām dziļi līdz sirdij aizskar svešinieku traģēdijas? Vai tas, piedodiet, nav tikai "ai, ai", "kādas šausmas!", "ārprāc" un "nabaga cilvēki" līmenī? Un jo tālāk tas notiek no mūsu zemes, jo mazāk tas mūs skar? Patiesībā - neskar... Jo pasaulē katru dienu iet bojā tūkstoši. Mūs skar tas, kas ir mums blakus. Jo tuvāk mums, jo vairāk skar. Klausāmies ziņas - katastrofā nav gājis bojā neviens Latvijas pilsonis. Fuuu - nopūšamies... un neraudam par tiem citiem simtiem... Satrūksimies, ja izdzirdēsim pazīstamu vārdu.
Tomēr es nekad neteikšu, ka notikušais nav traģēdija tāpēc, ka tajā gāja bojā man sveši cilvēki. Tikai tas man nesāpēs...

Tragjeedijas dzilji aizskar, ja tu par taam domaa. Ja saac identificeeties ar iesaistiitajiem un saac izteeloties, kaa jutaas vinji un kaa juutas vinju gjimenes un draugi. Ja tu shiis domas dzilji nelaid sevii un nekultivee, tad tieshaam nav saapju. Ir skumji mazliet. Un viss. Un ir jautaajums vai ikreiz ir nepiecieshams dzilji sevii visus notikumus ielaist? Un tam nav nekaada sakara ne ar tautiibaam, ne valstiim, ne politiku. 

Un Strautmanes jautaajumu es sapratu citaadaak. Vai nav taa, ka katrs saskatiija zemtekstu atbilstoshi savaam speejaam?

Nez, es viena ar sajūtu, ka 224 krievu bojāeja aviokatastrofā neraisa līdzīgu emociju šalti kā citas aviokatastrofas? Un tas ir tikai jaut.! (c.)
Sajūtas tieši tādas pat, kā citās līdzīgās traģiskās nelaimēs, kuras notiek cilvēku paviršības, nolaidības, naudaskāres vai vienkārši apstākļu sakritības pēc:(

Bet varbūt to tekstu jāsaprot otrādāk. Nevis, ka nav žēl, bet, ka raisa spēcīgākas emocijas kā tās aviokatastrofas, par kurām tiek paziņots tā, cita starpā. Tur plūdi, tur protesti, kaut kur avarēja laineris, izdzīvojušo nav, tur vietējā valūta kursu zaudē, bet vēl kur pasaulē nāca piecīši. Šoreiz ir smagāk un grūtāk, jo informācijas daudz, fotogrāfijas, dzīvesstāsti, tiešām aizķer dziļi, un stipri sāp, kaut mani tas tieši neskar. Jā, cilvēki nomierināsies, ar laiku aizmirsīs tās šausmas, bet paliks bojāgājušo tuvinieki, kuriem ar šo milzu zaudējumu būs jādzīvo visu atlikušo mūžu.

par Zadornovu neko nezinu, ja norēgojas ekranā slēdzu prom..runa ir par paklusēšanu..
un jā, protams, es vairāk pardzīvotu, ja tagad nomirtu man kaķis(ptu, ptu)..
tāda tā dzive ir..personiga sāpe ir personiga..
bet ir briži kad vajag aizvērties..vai dzerot neslēgt kompi

Jā, man arī žēl to cilvēku, bet paralēli tiešām bija arī citas domas.Dievs sargi, ne jau ka tas ir labi un tā tam vajadzēja notikt, bet tieši par Krievijas attieksmi citu notikumu sakarībā.Jo, ja citos gadījumos ir tikai skumjas, tad te tiešām vēl daudz visa kā cita, kas izskrien cauri galvai.

Nu lūk, šeit Anksa uzrakstīja tā, varu iedomāties ko teiktu tviteristi, ja šādi uzrakstītu Strautmane

mans koments bija atbilde uz ingmaras komentāru..reali tak tā ari ir..
sestdien apgabāja manu paziņu foršo puisi..noraudāju svecit uzliku..

Ta neviens to neapdomātu un nepaspriestu kā domāts kam domāts, tieši tāpat kā Strautmanes tekstu-nolinčotu Tevi i viss-tik i būtu

varbut..nesen tā Strautmane kaut ko ļerkškēja par blokmājām..
ari laikam pilla Dievs ar vinju..cilvēks nav vientuļa sala

anksi, tu te ņemies kā Strautmanes personīgais narkologs... no kuriens tev šitādi ... ķipa fakti?)

anksa godīgi pateica. Kāpēc man vajadzētu domāt, kā jūtas bojāgājušo tuvinieki? Briesmīgi jūtas! Man man tas nesāp... jo viņi man sveši. Dusmas ir uz tiem, kas pie tā vainīgi.

Nezinu, ko domāja Strautmane, bet pēc konteksta skaidrs, ka ne jau to, ka 


Jo emociju šalts - tās ir ļoti spēcīgas emocijas. Man tomēr šķiet, ka Strautmanes teiktais ir cinisks, jo citu tautību cilvēku būtu žēl, bet krievu - ne īpaši... Krievi vai latvieši, vai eskimosi, bet bojā gājuši cilvēki...

ingmara vakar 23.02 pateikusi tieši to ko jūtu un domāju arī es. Bet ļaudīm ļoti patīk lasīt dzeltemno presi, lasīt kriminālziņas un tad skaļi pašausmināties. Tā viņi pašapliecinās savā cilvēciskumā. Laikam jau tāpēc ka ikdienā par to klusībā šaubās.

katram savs dibens tuvāks... žēl, ka pēc viena izteikuma spriež par visiem...

agitiņ, ko nu muldi... kur ta te kāds spriež par visiem pēc viena izteikuma..., ka tik operas neesi sajaukusi)

elī... pati nemuldi...    facebook lasiju, ka latvieši priecājās, ka lidmašīna nokritusi... un tas tikai pēc viena cilvēka personīgiem izteikumiem...