Trūcīgums ir mazāka no bēdām, es te iekopēšu ko no cita aspekta -


ir domājis par to, kādas kvalitātes sabiedrība te būs pēc gadiem divdesmit?

Tad, kad izaugs bērni, kas dzimuši ar implantiem piedzītai beibei, kura staigā ar sunīti somiņā un rotājas gēla nagiem, un ko ir apsēklojis tetovēts steroīdus saēdies apsargs? Kādas kvalitātes sabiedrību sagaidīsim no šādu bērnu paaudzes, ja viņu vecāki par tādām vērtībām kā cilvēciska atbildība vispār nav runājuši, jo viņu lielākās vērtības bijuši implanti, sunīši un muskuļi...
ja kādam gribas izlasīt visu, tad te -
http://www.tvnet.lv/egoiste/attieciba...taja_auguma

Agit, taisnība, bet, ja tas bērniņš mātes neapdomīguma dēļ tomēr nācis pasaulē, tad viņam nav jābūt atbildīgam un nav jācieš par vecāku stulbumu.

pienenei cepums!
labi vien ir, ka tie beerninji piesakaas neplaanoti )... pat baisi izklausaas-panjeemu atvaljinaajumu, taisiisim beernu, jo tagad dziivoklis ir, maaja ir vaukshkji ir, iegaadaasimies beernu.
Vispaar taada ciniska diskusija, jo ir pretiigs stereotips, ka visas truuciigaas gjimenes ir arii ar dveeselisku miinusa ziimi.Jaasaka, ka gluzhi preteeji.Negribat paliidzeet, nevajag, labaak turpinat slikto omu uz imigrantiem izgaazt.

neiet runa par to, ka nevajag palidzēt..bet šis kaut kā nav ziedot.lv variants..
man tā liekas..tas ir radu, draugu, kaimiņu, pašvaldibas variants..
un ari slinkuma pārvarēšanas variants
un nekādu imigrantu vairs nav ir iekarotāju ordas..

Anks, Tu tiešām domā, ka viņiem ir lērums bagātu radu, draugu, kaimiņu, kas ir gatavi palīdzēt?? Pašvaldībām to vajadzētu darīt, tas tiesa.

nu nevajag jau bagātu..auzu paku vai to piena maisijumu  praktiski jebkurš var nopikt..
viens, otrs, trešais..te nevajag starpniekus
un ja šitas tiešam vairak pašvaldibu jautajums..

Es te varētu uzrakstīt veselu rakstu par tiem *trūcīgajiem ... maznodrošinātajiem*, jo ikdienu sastopos ar viņu bērniem un izbaudu viņu attieksmi pret līdzcilvēkiem un viņu attieksmi pret ēdienu . Vai to vajag? Tāpat mums to īsti neizprast, jo šie cilvēki nāk no citas vides un pavisam ar citu domāšanu , un reizēm pat šķiet ka darbojas tikai trīs instinkti... ēst... d... t un vairoties

Nepiekrītu, ka tikai pašvaldības. Visas sabiedrības. Mēs pārāk vienaldzīgi esam palikuši, pārāk auksti, nu tādi "ne mana cūka, ne mana druva". Kādreiz vienā ciemā bija viena ambulance, viens dakteris, viena feldšere. visi tika pieskatīti... par visiem turēja rūpi. Ja kas bija ne tā, tad tūlīt tika celta trauksme. Tagad nevienam ne par ko nav atbildības. Un cilvēku attieksme ir mainījusies uz "es labāk neiejaukšos", bet reizēm jau dikti vajadzētu. Vajadzētu ziņot i par dzērājiem mājās, kur bērni aug un nespēj normāli mācīties, i par māmiņu, kura cenšas ar visiem spēkiem iztikt pati un neiet uz pašvaldību pēc pabalsta, kura savu bēbi ar sabiedrisko transportu ved pie daktera, jo viņai nav ne auto, ne kaimiņam ko samaksāt par degvielu. Un tas, ka liela daļā ģimenes ārstu negrib braukt uz mājām kilometriem tālu, tas ir fakts... bet ja brauc, tad tas bieži vien ir ļoooti dārgi.

pienene, nu nav tik traki dažas dienas atpakal ziņoju par neredzētu suņuku..tā dīvaini sastindzis gulēja piekalnitē tā ka butu no kaut kurienes izmests..zvanju vetārstam, tas lika zvanit kartibniekam vosvsem tikām skaidribā..
ja to nebutu izdarijusi gulēt nevarētu..
jaunām mamiņām kas te tuvumā dzivo, tam var redzēt viss kārtibā..
dzeroņi ar vairs blakus nedzīvo..speciāli tak nemeklēšu kur sie mīt..

Tomēr tik bezcerīgi vienaldzīgi mēs vēl neesam... saziedojam diezgan lielas summas, lai palīdzētu.

Varētu iemest akmeni sociālā dienesta lauciņā, kuri manuprāt bieži vien nav savos uzdevumu aukstumos. Viņi mēdz pabalstiņu iedot( jo tas ir viegli) bet tālāk pakontrolēt, vai nauda tiek lietderīgi izmantota... nu tas paliek pašplūsmā, līdz nākošajai *lūgšanas* reizei.

Ak jā... un vēl daudzas informācijas, kuras esot konfedicionālas un cilvēktiesības kuras nedrīkst aizskart kaut vai ūdens plūdi

Ja par tautas nākotni visumā, tad te jau laikam atkal es kārtējo reizi ķērkšu kā viens no septiņiem kraukļiem, jau bēgļu sakarā to teicu, jo man viņi asociējas ar siseņu pūļiem-acīm redzami pasaules gals notiek ilgā un ļoti garā laika posmā, un arī zinātnes, medicīnas iespējas ir viens no šiem gala darītājiem.Tas protams nenozīmē, ka jābendē beigts cilvēks, kurs salauzis roku, vai viņam dzīves laikā kāda slimība piesitusies, vai nelaime notikusi, lai lielais boss želīgs, protams ka nē, bet kas un kā ar medicīnas visvarenību tiek izvilkts, vai arī, ja reiz daba cērt to zaru nost, tad cērt, es te nedomāju kādu vienkārši izārstējamu kaiti, bet visas tās mākslīgās ārpusdzemdes apaugļošanas, ar lieliem resuriem, ar ziedojumu palīdzību, līdz bezcerībai slimus mazuļus, un tur atkal ziedojumi, jo tas ir kas pārcilvēcisks.Nē, no vienas puses jau viss ir skaisti un arī es par to, lai visi laimīgi, bet kā tas ilgtermiņā.Jā, protams, visiem viss var gadīties un neviens nav pasargāts, un kā būtu, ja pašam tā būtu.Es te tikai prātoju, ne apgalvoju.

Jā, un sasmējos par vienu, laikam Lias komentāru, par to augstprātību attiecībā uz maznodrošinātājiem pīpotājiem, iedzērājiem, un tai pat laikā pabalstus prasošiem Esmu piedzīvojusi situāciju, kad tieši šie iepriekš aprakstītie attiecībā pret mani ir izturējušies ar tādu kā augsttprātību un, jāatzīst ka tai klāt arī tāda kā nožēla, pret glupo sievišķi, kurš tak arī varētu provēt ko izspiest no pašvaldības, un pie atrunas, ka ni.ni, tādi līdzjūtības pilni skatieni-nu jā, ko lai dara, prātu jau neieliksi  Jā, un es arī par to, ka var man kas nepatikt vai patikt, bet lai, ja ir kas dod un ir kas ņem, neatrisinot situāciju kālab tas tā, tad lai tie ņēmēji ņem, tie devēji dod, bet es bez tā visa labāk iztieku

Indrak, es gan to minēju saistībā ar cilvēkiem, kuriem patiešām ir vajadzīga palīdzība, ne kļančītājiem. Un tas man nemaz nešķiet smieklīgi

Es jau arī ne par tiem, kuriem vajadzīga palīdzība.Bet arī tur ir kāds, kādi, kas varēja ko darīt, lai tik tālu nenonāktu un reizumis pašiem lielas galvas līdz tai nonākšanai, bet pilnīga vai daļēja nespēja tikt galā pēcāk.Un, protams, arī es par to, ka bērni nav vainīgi, lai gan, lai cik skarbi tas nebūtu, jāpiekrīt-nu atbild bērni par vecākuu grēkiem, lai arī cik tas netaisnīgi.

Jā Lia, es arī par tiem. Un reizēm ir tā, ka sieva cenšas cik vien var, bet vīrs ir mērkaķis... un ko liegt, gadās arī otrādi, bet cieš bērni, kuri ne pie kā nav vainīgi... un reizēm ir tā, ka vecāki ir gana iztikuši, bet dzer un no bērna atpērkas ar kabatas naudu ... bērns it kā naudīgs, bet vai laimīgs?... un kas no tāda izaugs?

Man te viena pabalstu tīkotāja nāk un krauj (vai arī drīzāk - nekrauj) malku šķūnītī, gados daudz jaunāka par mani. Viņa dzer, viņas māte mīlēja iedzert. Savu māti viņa pazaudēja ziemā, ejot cauri mežam... gāja abas, iedzērušas, bet viņa mājās pārgāja viena, māti atrada otrā dienā nosalušu, zem egles. Paldies Dievam, ka viņai nav bērnu...

Ziemā pabiju slimnīcā, jauka palāta, divvietīga, dzīvojies kā runcis, viss rokas stiepiena attālumā.Cik ārā pastaigās un pie dakteriem iziet.Līdz ar to blakus esošie iepazīst viens otru tuvāk.Un man blakus sieviete, kurai varāki bērni, viena no tām daudzbērnu māmiņa, un tur viss uz pabalstiem, viss uz noskaidrot kur vēl ko var dabūt, un nožēla par tiem, kuri nav ko izsituši vai dabūjuši.Un nevienu brīdi neizskanēja, ka vai man dieniņ, varbūt vajadzēja jau pie pirmā sīča apstāties.Bet, protams, bērņuki izaugs, bet kā būs tālāk, vai redzot tādu attieksmi, tur būs nākamie, pie pirmās iespējas, pabalstnieki, vai tomēr nē.Un, vēl, nu cigaretēm arī tur nauda atradās  

Ir, jau ir daudz tie negatīvie piemēri... bet mani nodarbina doma, vai mēs, slēpjoties aiz šiem negatīvajiem piemēriem, neattaisnojam sevi, lai neredzētu tos, kam tiešām vajag? Mani reiz pamatīgi apčakarēja vecenīte, kurai gribēju iedot naudu, kā rezultātā vairs ubagiem neko nedodu... vai tas ir pareizi? Kā atšķirt, kam vajag, un kas tikai kļančī?