murminators | 16.01.2016. - 16:57:09
===========
Varbūt uz manu jautājumu atbildēsi?
Tu esi par vai pret pērtiķu invāziju EU?
Es tomēr gribētu skaidru atbildi-Jā/Nē.
Tātad skaidroju savu nostāju konkrētajā jautājumā.
Pirmkārt, zinot personīgi pazīstamos cilvēkus no tiem krajiem, varu teikt, ka kultūru mijiedarbība un savstarpējā iepazīšanās AR KĀRTĪGIEM UN PRAKTIZĒJOŠIEM MUSULMAŅIEM un viņu dzīvesveidu būtu ļoooti noderīga latviešiem un vispirms - vīriešiem. Paskaidrošu sīkāk. Es vispār brīnos un drusku tā kā uzjautrinos par jūsu uzcītību visādu vāciešu, zviedru un francūžu aizstāvēšanā. Pieņemti eiropas savienībā uz lētā darbaspēka un kalpu tiesībām ar putām uz lūpām aizstāvat savus kungus no apdraudējumiem. No malas izskatās aizkustinošas jūsu rūpes par to, lai vācu tautai, kuras labā arī jūs šobrīd kā zemnieki saņemat mazākus platībmaksājumus, utml., neko nenodarītu kādi citi iebrucēji, kuri arī, iespējams, pretendē uz kādu kungu statusu.
Atvainojos uzreiz par teicienu (nevienu apsaukāt negribu), bet latviešiem ir tāds teiciens, ka cūka peļķi vienmēr atradīs. Tas pats - par kalpiem. Brīvība un pašnoteikšanās tādiem ir pilnīgi lieks krāms, - svarīgāk atrast pareizos baronus, kuriem vergot. Latvieši atrada - izkrituši no viena sojuza 1992.-jā, jau 2004.-jā ar milzīgu baudu ielēca citā sojuzā. Šai sakarā musulmaņu dzīvesveids un skats uz dzīvi beidzot var latvietim iemācīt domāt vispirms par sevi un nevis par zviedru vai nezin’ kādiem citiem kungiem. Un iemācīties beidzot kko darīt kopā, nevis veidot 3 partijas tur, kur ir 2 latvieši. Vismaz es tā ceru, ka var. Otrkārt, visādiem zviedru baņķieriem un vietējiem viņu pakalpiņiem politiķu un citādu dzīvnieciņu izskatā būtu jāsāk kaut drusku raustīties no vietējiem pingvīniem. Šobrīd tas tā nav. Citiem vārdiem, ir cerības, ka atradīsies kāds, kurš alus sūcējiem pie TV iemācīs apvienoties un aizstāvēt savas intereses tur, kur tās tiek ierobežotas. Šai aspektā es esmu par. Par Vāciešiem un zviedriem - pilnīgi pie kājas. Iespējams, ja viņiem ies slikti, labāk ies mums (ja spēsim paņemt to, kas mums pienākas).