Negribējās neko negatīvi šodien...
Bet nedomāju gan, ka te var būt runa par slinkumu, bet par izmisumu gan. Ļāva nedaudz pabāzt degunu un padzīvot strādājot, pelnot un atļaujoties. Papriecājies - pietiek. Tagad nogrūž pilnīgā bezdibenī, pasaka, pats vainīgs, un sauc kopā pārvarēt kārtējos "sūdus". Daudzu gadu sastrādātais aiziet nebūtībā, jāsāk atkal viss no nulles. Tikai, vai ar to ticību arī tā ir????
Jā, ir bijis sliktāk, to atceros, bet atceros arī to, ko tas prasīja, lai atļautos, uzdrošinātos un daudz strādātu, lai būtu labāk. Un nevēlos es tos laikus, kad varēju atļauties vienu cīsiņu veikalā nopirkt tikai tāpēc, ka valstī ekonomika pilnīgi garām.
Un nevajag to ’"’sķērdēšanu" attiecināt uz visiem.
0
0