Es mīlu šo valsti... / 800
29/04/2015 00:32 | Diskusija lasīta 40414 reizes
... šo teritorijas kancīti, kur varētu justies, kā mājās...
Varbūt ierpirkt kādu salu, jebšu atteiklties no intrneta...
Varbūt ierpirkt kādu salu, jebšu atteiklties no intrneta...
Atbildes (875)
Protams, ka jādzīvo šodienai un sev, protams, dodot pamatu arī berniem... bet tikai pamatu... Zini, bērni tev neteiks paldies par to otru māju..Varbūt viņi izvēlēsies dzīvot tomēr Latvijā, bet piem., Liepājā... napig to māju viņiem, teiksim, Ādažos.Piesiet gribi ar pienākuma apziņu?Vai tas nav tavs egoisms?Varbūt viņi, tieši otrādi, no tevis bēgs, jo viņiem pietrūka tavas klatbūtnes brīdī, kad rausi naudu kārtējai mājai..Paskaties vēlreiz filmu" mans draugs nenopietns cilvēks" .
0
0
Klau, Murminator, es neizteikšos, ko es par Tevi domāju. Manas domas ir manas domas.
Jā, es domāju par savu puiku. Un tieši tāpēc ļauju viņam lemt pašam.
Neesmu ieķērusies bikšu sterbelē. Viņs šobrīd apgūst pasauli. Gala mērķis ir Francija, caur kuru domā atgriezties šeit LV. Viņam ir plāni.
Jā, māju celdama, domāju arī par viņu, bet šobrīd esmu priecīga, ka man vairāk vietas( baigā mamma):)
Bet viņam ir iespēja daļu mājas pārveidot par atsevišķu dzīvesvietu.
Viņš tā lēma, jo tā ir praktiskāk. Bet to lēma viņš pats.
Nu nevar visu laiku dzīvot ar frāzi - tā tev būs labāk. Jā, es domāju par dēla nākotni un tāpēc lieku viņam mieru. Vienīgais, ko es varu viņa labā darīt - atbalstīt viņu visos aizsākumos un uzmundrināt un likt saprast, ka viņam uzticos.
Bērniem ir jāļauj elpot. Cik vecākus neesmu redzējusi(pārsvarā tēvus), kuri tik ļoti vēlas kontrolēt savu bērnu dzīves, ceļ lielas mājas(lai visiem būtu kur dzīvot), bet bērni laižas prom un īrē mazus dzīvoklīšus(lai tikai prom tiktu). Un brīžiem bērni tik ļoti vēlas no tā visa tikt vaļā, ka sastrādā glupības.
Man nav nekādas daļas gar Taviem bērniem, bet, ja godīgi, žēl man viņus.
Nu tā, kaut kā. Un vairāk diskutēt nevēlos. Tāpat Tu tos bērnus turēsi īsā saitē visu dzīvi. Un man žēl tās vedeklas un znotus, kuri nekad nebūs labi tik pareizam tēvam kā Tu. Jo viņi taču domās savādāk... pozitīvāk.
Jā, es domāju par savu puiku. Un tieši tāpēc ļauju viņam lemt pašam.
Neesmu ieķērusies bikšu sterbelē. Viņs šobrīd apgūst pasauli. Gala mērķis ir Francija, caur kuru domā atgriezties šeit LV. Viņam ir plāni.
Jā, māju celdama, domāju arī par viņu, bet šobrīd esmu priecīga, ka man vairāk vietas( baigā mamma):)
Bet viņam ir iespēja daļu mājas pārveidot par atsevišķu dzīvesvietu.
Viņš tā lēma, jo tā ir praktiskāk. Bet to lēma viņš pats.
Nu nevar visu laiku dzīvot ar frāzi - tā tev būs labāk. Jā, es domāju par dēla nākotni un tāpēc lieku viņam mieru. Vienīgais, ko es varu viņa labā darīt - atbalstīt viņu visos aizsākumos un uzmundrināt un likt saprast, ka viņam uzticos.
Bērniem ir jāļauj elpot. Cik vecākus neesmu redzējusi(pārsvarā tēvus), kuri tik ļoti vēlas kontrolēt savu bērnu dzīves, ceļ lielas mājas(lai visiem būtu kur dzīvot), bet bērni laižas prom un īrē mazus dzīvoklīšus(lai tikai prom tiktu). Un brīžiem bērni tik ļoti vēlas no tā visa tikt vaļā, ka sastrādā glupības.
Man nav nekādas daļas gar Taviem bērniem, bet, ja godīgi, žēl man viņus.
Nu tā, kaut kā. Un vairāk diskutēt nevēlos. Tāpat Tu tos bērnus turēsi īsā saitē visu dzīvi. Un man žēl tās vedeklas un znotus, kuri nekad nebūs labi tik pareizam tēvam kā Tu. Jo viņi taču domās savādāk... pozitīvāk.
0
0
Murminator, ir vērts ieguldīt zemē. Mājai ar katru brīdi krītas vērtība.
Ja vēlies celt īres namu, tad tas tiešām ir vērts. Tā ir mūža pensija pēc tam. Un ņemot vērā Tavu saimnieciskumu, Tu būsi labs pārvaldnieks. Vienīgais, vai Tev ir atbilstošā izglītība, kas tiek prasīta.
Bet absolūti aplami ir celt to māju bērniem. Cel to māju sev. Tu viņiem ļoti izpalīdzēsi, ja nodrošināsi sev vecumdienas.
Galvenais jautājums - Vai Tu VIŅIEM pajautāji, vai viņi tās mājas vēlās?????
Vispār, tādi tēvi smacē nost. Neļauj bērniem dzīvot. Un pēc tam pārmetumi visu dzīvi - es tak to darīju tikai jūsu dēļ!
Ja vēlies celt īres namu, tad tas tiešām ir vērts. Tā ir mūža pensija pēc tam. Un ņemot vērā Tavu saimnieciskumu, Tu būsi labs pārvaldnieks. Vienīgais, vai Tev ir atbilstošā izglītība, kas tiek prasīta.
Bet absolūti aplami ir celt to māju bērniem. Cel to māju sev. Tu viņiem ļoti izpalīdzēsi, ja nodrošināsi sev vecumdienas.
Galvenais jautājums - Vai Tu VIŅIEM pajautāji, vai viņi tās mājas vēlās?????
Vispār, tādi tēvi smacē nost. Neļauj bērniem dzīvot. Un pēc tam pārmetumi visu dzīvi - es tak to darīju tikai jūsu dēļ!
0
0
Vai tik mēs neesam mazliet arī izlepuši un to iaaudzinājuši savos bērnos?Kāpēc tu, Murmi, vari uzcelt divas mājas, tev pietiek ar to kas ir, respektīvi, ir ko ēst, ir ko mugurā vilkt, ir kur dzīvot, bet taviem bērniem ar to nepietiek?Neticu, ka viņi nevarētu darbu atrast.Un vieta jau nestāvēs tukša.Atbarauks tas pats ķīnietis, viņam pietiks.Kāpēc mums nepietiek?Vai mēs negribam pārak apaugt ar mantu?Kapā līdzi tāpat neko nepaņemsi.Es saprotu tos cilvēksu, kas pelna naudu saviem valaspriekiem, kas sagāda sev un citiem prieku, bet nesaprotu tos, kas pazīmējoties izgāž lielu naudu, piem., apēdot zeltītu saldējumu, lai to pēc tam izdirstu, nemot vēra, ka daudz kur psaulē cilvēkiem nav pat miltu putraimiņa..
Es pilnībā nesapratu domu, bet māja nav saldējums. Tajās, kuras ir uzbūvētas pirms 100 .. 200, pat 500 gadiem Rīgā, cilvēki dzīvo vēl šodien. Es būvēju sev (kārtīgi), nevis - pārdošanai, un nav pagaidām nekādu aizdomu, ka te nevarēs dzīvot arī pēc gadiem 50 un 80. varbūt tie būs kāds no manējiem, varbūt kāds cits vietējais, varbūt - ķīnietis, bet tā būs uz ŠĪS zemes radīta vērtība, nevis saldējums, kurš nonāk kanalizācijā. Un otrs jautājums - par bērniem. Nu, kāpēc es strādāju un ņemos, mocos pa šo dzīvi? Nu, taču protams, lai viņiem būtu vieglāk sasniegt ko vairāk un atrisināt vēl augstāka līmeņa uzdevumus, par kādiem man pat domas nav. Maslova piramīda - apakšējie līmeņi nebūs viņu problēmu sarakstā, es ceru.
Es pilnībā nesapratu domu, bet māja nav saldējums. Tajās, kuras ir uzbūvētas pirms 100 .. 200, pat 500 gadiem Rīgā, cilvēki dzīvo vēl šodien. Es būvēju sev (kārtīgi), nevis - pārdošanai, un nav pagaidām nekādu aizdomu, ka te nevarēs dzīvot arī pēc gadiem 50 un 80. varbūt tie būs kāds no manējiem, varbūt kāds cits vietējais, varbūt - ķīnietis, bet tā būs uz ŠĪS zemes radīta vērtība, nevis saldējums, kurš nonāk kanalizācijā. Un otrs jautājums - par bērniem. Nu, kāpēc es strādāju un ņemos, mocos pa šo dzīvi? Nu, taču protams, lai viņiem būtu vieglāk sasniegt ko vairāk un atrisināt vēl augstāka līmeņa uzdevumus, par kādiem man pat domas nav. Maslova piramīda - apakšējie līmeņi nebūs viņu problēmu sarakstā, es ceru.
0
0
Protams, ka jādzīvo šodienai un sev, protams, dodot pamatu arī berniem... bet tikai pamatu... Zini, bērni tev neteiks paldies par to otru māju..Varbūt viņi izvēlēsies dzīvot tomēr Latvijā, bet piem., Liepājā... napig to māju viņiem, teiksim, Ādažos.Piesiet gribi ar pienākuma apziņu?Vai tas nav tavs egoisms?Varbūt viņi, tieši otrādi, no tevis bēgs, jo viņiem pietrūka tavas klatbūtnes brīdī, kad rausi naudu kārtējai mājai..Paskaties vēlreiz filmu" mans draugs nenopietns cilvēks" .
saprātīgi izmantojot, pat māja Vladivostokā var būt ienākumu avots. Un galu galā, ja nu nekā citādi ... tad vismaz ir, ko pardot, lai būtu vieglāk iekārtoties kkur citur. Vērtība paliek vērtība.
saprātīgi izmantojot, pat māja Vladivostokā var būt ienākumu avots. Un galu galā, ja nu nekā citādi ... tad vismaz ir, ko pardot, lai būtu vieglāk iekārtoties kkur citur. Vērtība paliek vērtība.
0
0
Beata... Jā, es esmu stingrs tāvs, kur man stingram ir jābūt, bet lai es ... Mētelīti ... Nemūžam. Un Tev taču būs pašai gandarījums, ja Tavs dēls pēc gadiem tev teiks: "Mammu, ir baigi labi, ka man ir iespēja ierīkot biroju savā mājā un, sākot uzņēmējdarbību, kad ir visgrūtāk, nav jāmaksā vēl arī par biroja īri!"
0
0
Murminator, tie Tavi jautājumi (uz kuriem jau visiem ir skaidras Tavas atbildes) visiem tak ir jau apnikuši.
Man jau liekas ka Tu alksti atzinību no sabiedrības, par saviem labajiem darbiem. Bet diemžēl liela daļa sabiedrības nepiekrīt Tev.
Un atkal nekas nesanāk:)
Es atvainojos, ja kaut kādi Tevi aizvainoju, jo, patiesībā, man nav nekādu tiesību Tev kaut ko pārmest. Tā ir Tava un Tavu bērnu dzīve.
Vnk, cenšos Tev ko vēstīt - bērniem ir grūti ar tēviem, kuri visu dzīvi cenšas viņu dēļ. Tie tēvi pat pieaugušu bērnu dzīvēs vēlas iejaukties un pamācīt. Viņi neņem vērā, ka bērniem ir savs - citāds viedoklis. Ātri apvainojas. Un rezultātā bērns jūtas nelāgi, jo ir duālas sajūtas - bērns saprot, ka tēvs jau vēl viņam labu un jūtas vainīgs, ka domā savādāk.
Tātad - vai nu izrādi mīlestību pret tēvu un dzīvo viņa iedomāto savu dzīvi, vai kļūsti nejauks un dari tā kā pats uzskati par sev labāku.
Tas nav izdomāts, tas ir piedzīvots:)
Man jau liekas ka Tu alksti atzinību no sabiedrības, par saviem labajiem darbiem. Bet diemžēl liela daļa sabiedrības nepiekrīt Tev.
Un atkal nekas nesanāk:)
Es atvainojos, ja kaut kādi Tevi aizvainoju, jo, patiesībā, man nav nekādu tiesību Tev kaut ko pārmest. Tā ir Tava un Tavu bērnu dzīve.
Vnk, cenšos Tev ko vēstīt - bērniem ir grūti ar tēviem, kuri visu dzīvi cenšas viņu dēļ. Tie tēvi pat pieaugušu bērnu dzīvēs vēlas iejaukties un pamācīt. Viņi neņem vērā, ka bērniem ir savs - citāds viedoklis. Ātri apvainojas. Un rezultātā bērns jūtas nelāgi, jo ir duālas sajūtas - bērns saprot, ka tēvs jau vēl viņam labu un jūtas vainīgs, ka domā savādāk.
Tātad - vai nu izrādi mīlestību pret tēvu un dzīvo viņa iedomāto savu dzīvi, vai kļūsti nejauks un dari tā kā pats uzskati par sev labāku.
Tas nav izdomāts, tas ir piedzīvots:)
0
0
murminators | 09.05.2015. - 22:30:25
Beata... Jā, es esmu stingrs tāvs, kur man stingram ir jābūt, bet lai es ... Mētelīti ... Nemūžam. Un Tev taču būs pašai gandarījums, ja Tavs dēls pēc gadiem tev teiks: "Mammu, ir baigi labi, ka man ir iespēja ierīkot biroju savā mājā un, sākot uzņēmējdarbību, kad ir visgrūtāk, nav jāmaksā vēl arī par biroja īri!"
Man ir labi jau tagad, kad mans dēls saka - mammu, kredītu par māju maksāšu es, jo kādreiz es tur tāpat dzīvošu. Un tagad es par Tevi parūpēšos, jo Tu visu laiku par mani rūpējies:) Un ne tikai par mani. Bet arī domā par saviem brālēniem un vecvecākiem. Un es nerunāju par finansēm tikai.
Vai Tavs bērns to teiks? Nezinu gan. Domāju, ka viņš labāk maksās īri kaut kur diezgan tālu no kontrolējošās papiņa acs:)
Bet, tas ir tikai mans viedoklis:)
Beata... Jā, es esmu stingrs tāvs, kur man stingram ir jābūt, bet lai es ... Mētelīti ... Nemūžam. Un Tev taču būs pašai gandarījums, ja Tavs dēls pēc gadiem tev teiks: "Mammu, ir baigi labi, ka man ir iespēja ierīkot biroju savā mājā un, sākot uzņēmējdarbību, kad ir visgrūtāk, nav jāmaksā vēl arī par biroja īri!"
Man ir labi jau tagad, kad mans dēls saka - mammu, kredītu par māju maksāšu es, jo kādreiz es tur tāpat dzīvošu. Un tagad es par Tevi parūpēšos, jo Tu visu laiku par mani rūpējies:) Un ne tikai par mani. Bet arī domā par saviem brālēniem un vecvecākiem. Un es nerunāju par finansēm tikai.
Vai Tavs bērns to teiks? Nezinu gan. Domāju, ka viņš labāk maksās īri kaut kur diezgan tālu no kontrolējošās papiņa acs:)
Bet, tas ir tikai mans viedoklis:)
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni