Robežas vaļā, murmi...
Nu, tieši par to jau arī runa. Man ir, kur aizbraukt, ja piespiedīs, un es varu pat atļauties īpaši necepties par tiem pašiem zaglīgajiem politiķiem, utt., jo man ir vaļā gan austrumi, gan rietumi, kur mani un manas spējas un uzskatus varbūt pat cienīs un ņems vērā vairāk nekā šeit, kur es tipa savējais šobrīd skaitos. Negribas, protams, - katras lielas izmaiņas dzīvē ir saistītas ar neērtībām, tāpēc jau cenšos, lai vidusmēra latvietis saprastu, ka ir jāpārstāj dzīvot, domājot tikai par sevi (ir tādas kategorijas kā kopiena, tauta, sabiedrība ... ), kam uzskatāms apliecinājums ir haijamas iepriekšējais teksts. Un jurcika - arī. Ja kāds ir šeit izaudzis virs vidējās pelēcības līmeņa un kļuvis spējīgs realizēt sevi kkur citur - plašākos laukos, tad aizbraucot viņš automātiski kļūst tādu acīs par nodevēju (kā Costa konkrētajā gadījumā). Un neviens pat nejautās un neiedziļināsies, kāpēc tava domāšana tā izmainījusies, kāpēc esi izlēmis, ka tev šeit nav nākotnes? Ja esi izlēmis nenorakt savus talantus un spējas dīķī, kur tās nevienam nav vajadzīgas, - esi izstumtais, nodevējs, brauc tik’ prom, atpakaļ nerādies, utt. Rezultātā šī tauta, regulāri atkratoties no savā vidē izaudzinātiem labākajiem cilvēkiem, ir nolemta mūžīgai eksistēšanai zem beztalanta un nespējīgu pelēcību diktāta un tādu cilvēciņu vadībā. Dīķa autoritātes, kuras ārpus tā i rādīties negrib, jo zina, ka tur viņu autoritāte tiek apšāubīta. Un šeit, tautā, tādu cilvēciņu arī ir papilnam.
0
0