lare tieši tā..bet ja pusmužā tik traki plānojot var nenonākt pat līdz romantikai un seksim..
pat nomirīt jau var kamēr plāno un gaida..

Vispār jau situācijas dažādas, var nodzīvot vairāk par pieci kopā, un pateikt, ka tomēr laikam nav īstā. Pirkt dzīvokli uz sava vārda un turpināt farsu.. /Kādas mātes šausmu stāsts - ne dēlu vairs audzināt, ne iespējamai vedeklai atstāstīt/.

Lielākai daļai kādas 2...
... varbūt pat visas 3...
... desmitgades...
... par vēlu...
... par tādām lietām uztraukties.

Nu nezinu, nezinu... man pat patiktu, ja dzīvošana būtu manos apartamentos. Pārāk daudz kvadrātu vienai. Bet katram savs. Tomēr plānot kaut kādus kopējus, megalielus pirkumus pusmūžā... nē nu var, ja abi ir gana turīgi. Kredītu jau bankas nedos.:)

Magdaherai teorētiski ideālais varians. Dzīve reti, reti ir ideāla. Un dzīve nav grāmatvedība. Bilanci savilkt var. Bet baigos paritātes principus diez vai izdosies. Kurš tad pirks kartupeļus un kurš cīsiņus? Kurš maksās elektrību un kurš teātra biļetes? 
1.Precīzi uz pusēm? 
2.Tas viss ir normāla vīrieša pienākums? 

A? Kā tad nu būs?

Un vēl viens apgalvojums man raisa pārdomas.
Pēc nāves, dzīvojamo platību manto abu bērni, vienādās daļās, pārdod, naudiņu sadala, un nav strīdu.. (c)

A ja vienam ir viens bērns un otram pieci? Kā tad būs taisnīgi? Kāda būs kuram vienādā daļa?
Un ja sieva nomirst pirmā, tad sievas bērni vīra nāvi gaidīt gaida? Jo teorētiski jau viņi savu mantojuma daļu ir "nopelnījuši". Ja jau grāmatvediski, tad grāmatvediski.

... lai kas redzēts, zināms un piedzivots..bet tāda prakse nav dzirdēta..ka divi brīvi cilvēki katrs ar savu nekustamo īpašumu vēl pērk kopēju īpašumu mīlas ligzdiņai... lai gan, kas tik pasaulē nenotiek... varētu vēl pieļaut, ka mīļāko attiecībām pērk..īrē vietu, kur tikties

magdahera savos spriedumos ir ļoti kategoriska, šajā ziņā piekrītu tiem, kuri uzskata, ka, dzīvojot pēc šādiem principiem, sieviete paliek viena.(izņēmums -ja viņa patiešām grib būt juridiski un emocionāli viena).
uzskatu, ka katra situācija jāskata individuāli, man, piemēram, šobrīd ir ērtāk pie manis, un labi, ka tā.

kaut ko pārdot ir sasodīti sarežģiti, procesi var vilkties gadiem ilgi..
tā, ka nekad nav tā, ka nav problēmu..
es arī, ja nu kas tad tikai pie manis..pat tikai kaut vai tikai tehnisku iemeslu dēļ..  
galu galā ir taču dzīve arī pirms zagsa vai mācītāja

man šķiet, ka vismazāk sarežģīta ir tā dalīšanas lieta-ja jau tikts līdz tai. ja vienai pusei ir 2 bērni, otrai 3, kopā 5(tik daudz nu pat es māku sarēķināt), naudu dala 5 daļās, i viss

Attīstīsim Magdaheras teoriju tālāk.
Sieva smalciņa, sīka. Vīrs tāds būdīgāks padevies. Respektīvi- lielākas drēbes, vairāk mazgāšanas. Kā precīzi sadalīsi, cik katram elektrības patēriņš?

Darbs arī ko maksā. Cik kurš kuram maksās par vakariņām? Cik maksās krāna nomainīšana? 
Un sekss??? Jēziņ! Gandrīz aizmirsu. Tas arī ir pakalpojums. Un ja vēl viens tikai sten un guļ, a otrs darbojas? 


"naudu dala 5 daļās" Ņe figa, Lizettte! Sanāk, ka nauda jāizdala uz pusēm. Un tad vienu pusi uz trim, otru uz divām daļām.

Bērni arī dažādi. Kādi neparko nepieļautu sveša onkuļa ienākšanu mammas mājā.

Piekrītu versijai. Parasti jau dzīve pati izdara savas korekcijas.

Tālab nevajag smīdināt Dieviņu.
(kaut vai nemēģināt visus bezgalīgos iespējamos variantus vienā ekselī salikt)

kādās piecās daļās?... ja ieguldījumi ir bijuši puse uz pusi, piemēram... tātad tam jābūt dokumentāli atrunātam un attiecīgi bērni saņem līdzvērtīgi vecāka ieguldītajam... logično))))

ja bērni pieauguši un pat pašiem jau bērni, tad problemām nevajadzētu būt..
.ps.par šampūnu maksā tas kuram vairāk matu

Labi, labi, bet ja vienam ir tāda villa kā erotikai, bet otram līvāniete pierobežā?:) Visu kopā un uz galviņām?

nēnujā, ir dzirdēts, ka asinsradinieki(bērni)sakaujas par mantojumu, kur nu vēl "pielaulātie"

Jāpajautā atzītākajiem šīs nozares ekspertiem - piemēram, Kivičam, Parādniekam. Kā viņi risina it kā banālās, bet tomēr visiem svarīgās naudas lietas.

tedr... to jau nedala, kas kuram jau ir... dala no jauna kopīgi, it kā nopirkto...
un sanāk tik un tā figņa... vienā dienā diez vai nomirs... un pie varianta, ka kāds kādu pārdzīvo gadus 30..tad sanāk... ka mantotā puse palicējam jāatpērk... sviests)))))