Es zinu, ka jums bez manis ir garlaicīgi, tāpēc izdomāju uzšaut jaunu tēmu.
Kaut kur dzirdēju par tādu variantu. Oficiālā laulībā dzīvo vīrs un sieva. Pienāk vecums pēc 40. Un tad izrādās, ka šā sievai seksošana ir tāda lieta, ka bez tās var iztikt. Pietiek ar uzmanību, mīļumu, u.c. opcijām, kuras kundzītes vīrs šai papilnam nodrošina. Izrādās tāpēc, ka pašam vecītim darbs fiziski pasmags, pēc 40 negribas ar’ vairs tik bieži un vēl klāt visam - tas, ka sieva gultā nekad tāda ļoti kaislīga bijusi nav, darījusi ne to, kas šim patīk un vispār procesam piegājusi formāli, ar žāvāšanos un tā, it kā pie konveijera radioaparātus kopā skrūvētu. Kā sekas - šis pusi savas enerģijas veltījis pornodīvām un Marijai, kura vienmēr tuvumā un tikai otru pusi - oficiālajai laulenei. Un tā - visu savu apzinīgo laulības dzīvi, pie tam sajūtas ar pirmajām ir bijušas daudz labākas nekā ar nemākulīgo sievu. Rezultātā viss it kā kārtībā esot, tikai it kā pēc savstarpējas norunas tāda īsta seksa neesot. Un, neko, šķirties arī nemaz netaisoties, jo visā pārējā viss OK.
Ko domājat?