... nuu... ja tevi mājās kāds gaida... tad tu nemaz nevari justies viens...

Un pat nezini, ko īsti nozīmē būt vienam!
Man, kad paliku viena, pirmo gadu bija tā-piebraucu pie mājām... un nekāpu laukā no maššinas..
... jo tur, mājās... neviens vairs mani negaidija!
Vot tā ir sajūta, ka esi VIENS!
Bet Zālamana gredzenā esot ieraksts -"Arī tas pāries..".

Vilks, un ko tu iesaki tādā gadijumā vilkt?Kokvilnu, kas uzsūc bet arī ilgi saglabājas mitra un palīdz noberzt ādu svarīgajās vietiņās???

Vai Tu iedomājies, ka Tev tajā busiņā uz Slovākiju eņģeļi braukās? Katrs, kurš kaut reizi ir braucis ekskursijā ar tūristu autobusu, zina, kādi mēdz būt ceļotāji, un pie visa vienmēr ir vainīgi šoferis un gids Ja jau ir grūti strādāt apkalpojošā sfērā, tad šis arī nebūs īstais risinājums.

Protams. Viss pāriet.
Un citiem vēl sūdīgāk... Utt...

nella - nekrāso visu melnu... cik nu esmu vazājies pa pasauli šādā veidā - pret šoferīšim nekad nav bijušas pretenzijas... un nevienā valstī

To visu dara tas pavasaris, sajauc prātus, tad gribas kaut ko gaišu un saulainu!

... un vispār.alasiju tikko tavu anketu... esi šškīries... es tev ieteiktu tomēr visvienkāršāko depresijas aizdzinēju-meklē sievieti!
Iepazīsties, būs kaut "ielāps", ja ne uz mūžu, tad aizmirsties un gūt pozitīvas emocijas noteikti palīdzēs!
TIKAI-nemeklē tā, kā to te dariji nesen... tai diskusijā.
Tas bija galīgi garām!

Es nekrāsoju VISU melnu, bet tā var gadīties. Mēs reiz braucām pa Spāniju, tad bija sen, kad vēl nebija GPS un šoferi nomaldījās. Vajadzēja dzirdēt, kas darījās autobusā Ja cilvēkam sagādā grūtības būt laipnam ar klientiem, tad viņam ir jāizvēlas cits darbs.

Mans sapnis nav liels buss un 50 tūristu...
Nelielas kompānijas līdz 15 cilvēkiem. Arī vietas ko apskatīt citādas nekā tūrisma ceļvežos tikai.
Lielas grupas man nepatīk- viss pa minūtei saplānots.

Dolce- gan jau ir kāds vidusceļš. Man, piemēram, ir sintētika.

Vispār jau piekrītu Vilksvilks. Esmu kokvilnas piekritēja.
Bet nu dēls sadāvināja daudz sintētisko velokrekliņu. Tādi fooorši, koši! Ērti, ar kabatām.
It kā jau speciālie, it kā jau elpojošie... Bet dīvainakais ir tas, ka vienalga svīst. Un jau pa ceļam no trases uz mājām, jūtu, ka smird. Un ne tikai krekliņš, bet arī āda.
Nu gluži, kā pēc hokeja trenniņa rokas no cimdiem. Mazgā vai nemazgā ar ūdeni. Smaržīgas ziepes prasās.

Pulcē draugus un aidā ceļojumā:)

beata, ne pa teemu, bet, kur taa skrienat ar tiem ritenjiem?!?Ne es sviistu neko un velku smukas dreebes, kas prieku sev un citiem sagaadaa... pa Riigu vispaar vasaraa svaarkos braucu!Brr apzhmiegtiem sinteetikas velokreklinjiem!

... ar svešiem(nu tā tak sanāk) cilvēkiem nelielā(un tas pats sliktākais) kompānijā... ceļojumā?
Nu nezinu..nezinu... tas būs sarežģīts pasākums...
Kāpēc nevar ceļot viens... un iepazīt pasuli... un iepazīties ar cilvēkiem(tādiem, kuri uz viena viļņa ar tevi)..?
Mazā  svešinieku kompānijā oi..oi... tas būs exen..

Es Zhozefine ar velo braucu sporta pēc. Ja ir iespējams Biķernieku trasē. Un tas man sagādā prieku. Vai citiem? To gan nezinu:) Gluži kā uz sporta zāli... es eju trennēties ne tērpus izrādīt. Bet gribas jau kaut ko košāku uzvilkt. Tad dzīve rādās krāsaināka:)
Ja gribu doties plezīrā, tad to daru ar kājām.
Es vispār nesaprotu, kā var braukt ar velo svārkos.
Bet katram savs. Tāpēc jau esam tik dažādi:)

Es ar velo nebraucu(vēl nav iegādāts), bet regulāri skrienu..ja jāizvēlas materiāls.tad sintētiku(spec sportistiem domāto), jo, lai arī svīstu, pie meisas nelīp auksta, slapja veļa, nav diskomforta sajūtas, nekas nenorīvējas... Nu smaka gan parādās nejauka, ja ilgāk sporto...

Beta, par to košumu 100% piekrītu... Ja uznāk besis un slinkums fiziskām nodarbēm, melns nemotivē...

nu jaa, LV jau kalnu zeme un arii daamaam kalnu ritenjus tikai vajag ... man taads hipsteriigs pilseetas velo, lai ar svaarcinjiem paplivinaatos ), vasaraa Vecriigaa aara kafejniicaa muuziku garaambraucot paklausiitos, bet uz juuras malu kaadu linu biksi var uzvilkt...

Man grūti spriest par komfortu skriešanas laikā. Es neskrienu. Neieslīgšu detaļās kāpēc. Es soļoju. Bet to gan daru brīvā laika apģērbā. Ne sporta. Un ne obligāti mežā.
Bet ar velo braucot, man netraucē pieguloša kokvilna.

Kad nokriit rozaa brilles, tad kaadu laiku gribas neesaat melnaas, lai pasaule neredz skumjas un vientuliibu!