Aizbrauciet kaut kur kopgi ar ģimeni, pastaigājiet gar jūru, pavērojiet saulrietu:)!

Pārsvarā tā ir katra paša izvēle - būt vienam... Ja cilvēks nedzīvo kā bruņurupucis - tikai savā čaulā, tad viņš komunicē ar sev tuviem ( pazīstamiem) cilvēkiem un mēģina izrunæt savu sāpi...  
Galvenā problēma ir jāmeklē sevī.

Pārsvarā tā ir katra paša izvēle - būt vienam... Ja cilvēks nedzīvo kā bruņurupucis - tikai savā čaulā, tad viņš komunicē ar sev tuviem ( pazīstamiem) cilvēkiem un mēģina izrunæt savu sāpi...  
Galvenā problēma ir jāmeklē sevī.

Man viens drugans biezi par navi aizdomajas, kas bus, un kas pec tas, un varbut tikai tarpi..., tad nu vins saka ta hrenova justies. 
Man skiet, ka vajag censties par to nedomat, aizvietot sis domas pret kadam citam jaukam, jo savadak lidz deprenjakam viens solis.

Var mēģināt nedomāt, bet tiem, kuri ir sākuši domāt... Diemžēl ir grūti pārtraukt to darīt, jo depresija ir jau klāt... Vairs pat i soļot nevajag...  Uz kādu brīdi var līdzēt drauga sapurināšana, bet tas nav uz ilgu laiku... Diemžēl... Kaut kas labs, pozitīvs... Viņiem visas domas noved pie nāves...  
Līdzēt var vienīgi atklāsme, ka nāve ir tikai dzīves turpinājums tās citā fāzē. Viņa ir jāuztver pozitīvi, tad domas par viņu netraucēs ikdienā.

īslaicigi tā ir normāla, parasta parādība..

viens nav tas pats, kas vientuļš. pieļauju, ka kāds to jau ir uzrakstījis, bet tā nu tas ir.
ir skarba patiesība, ka katrs mēs piedzimstam viens un no dzīves aizejam viens, bet tomēr cilvēks ir kolektīvs dzīvnieks, tāpēc ilgstošu vientulību uzskatu par kaitīgu.jā, vienpatība reizēm ir nepieciešama.

Lūk, šitas teiciens man vienmēr ir šķitis nepareizs. Cilvēks nepiedzimst viens, viņš iznāk no savas mātes, tātad viņš nu nekādi nevar būt viens. Un par to miršanu tas arī tā nosacīti, var jau nomirt ģimenes lokā, ne visi vecumdienās ir vieni. Kārtējais stereotipiskais teicieniņš, kuru nu visi tiražē, pat neaizdomājoties

pilnīgi nepiekrītu nellai, cilvēks kā būtne, kā abolūts veselums piedzimst viens. viņš nāk no mātes.viņš viens. viens ar savu miesu un dvēseli. un aiziet no dzīves viens.ar savu miesu un nogurušo(parasti) dvēseli. un nav svarīgi, kādas radu, draugu, paziņu, domubiedru ordas ir blakus.

A ja ar dvinubrali?

viens polš ezerā es pēc dabas nedzērājs pakaļ polšam bridu!!!!!!!!!!!!! Viens polš uz diviem nedalās!!!!!!!!!

valet, neiztaisies par muļķi, ja?

zurki, dziedi skaļi

To noteikti ir teicis kāds pasists filozofs, un viņam var piekrist tikai sievietes, kuras nekad nav dzemdējušas.

nella | 18.03.2015. - 09:09:38
Ošo es par tādu nekādā ziņā nesauktu.
pasistas ir tās, kuras redz tikai savu patiesību, sajūtoties kā dzemdēšanas /dvēseles topmachine

Piekrītu Nellai, cilvēks nepiedzimst viens, galu galā gan fiziski, gan emocionāli ir kopā ar mammu... vieno nabassaite... Jā, bērnam ir stress, bailes no nezināmā, no tās gaismas tuneļa galā, bet viņš labi zin, ka kopā ar viņu ir māte..
Kad tad cilvēks jūtas vientuļš? tad, kad trūkst šīs saites ar kādu citu..Neteikšu, ka cilvēcisku būtni... var pat pietikt ar suni, lai nejustos vientuļš...

Diskusa autors ir pazaudējis sevi, dzīvošanas jēgu, mērķi... novēlu atrast pēc iespējas ātrāk...

Cilvēks ir viens veselums- patstāvīga vienība..un justies vienam- tas nemaz nav tik slikti-- tas ir laiks, kad esi aci pret aci ar sevi- vari iepazīt itin labi, vari izzināt, vari aprunāties, vari -teiksim tā- noskaņoties un savākties komunikācijai ar apkārtējo pasauli.. Lai cik mīļš, tuvs, saprotams un pieņemams cilvēks būs blakus- viņš neesi tu, un nevajag arī to prasīt vai vēlēties- būs neinteresanti, tici man..Par visām tām situācijām, ko te piesauca- dzimšana, miršana-   cilvēks ir aci pret aci ar situāciju- un iet tai cauri pats- vienatnē.. lai cik daudz ļaužu būtu apkārt, lai kā preicātos vai raudātu  tie citi.

Ošo ir šarlatāns, un lai izjustu tās īpašās sajūtas, nav jābūt dzmdēšanas mašīnai, pilnīgi pietiek ar vienu bērnu. Bet ālavām to nemūžam nesaprast.

dod dievs, nella, lai tava meita(ja tev tāda ir) nebūtu ālava, vai tavs dēls(ja tāds ir), neapprecētu ālavu.
bet patiesībā-no sirds tev to vēlu-izbaudīt to, par ko citus mēģini aizskart.
tā tam būs būt!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

piekrītu babulim