A kas ilgviļņiem vainas????? Es tos regulāri matos lieku joprojām!! Tas jau uzreiz nenozīmē mačalku uz galvas!! Šodien tas ir pavisam kas cits!

Tieši tā Beatrixyx... es nesapratu kamdēļ tāda attieksme pret ilgviļņiem... Nu ne visiem ir dabiskās sprogas...

Man Dievs nav devis tādus matus, lai es varētu tos turēt taisnus! Un šodien nudien nav vairs 70-ie un 80-ie, kad ilgviļņotas galvas izskatījās citādi.
Citādi-šodien liekas, ka briesmīgi- toreiz izskatījās arī "taisnie" matu griezumi! Sasons, piemēram! Vai "itaļjanka": uz pieres, uz galvas un sānos- īsi, aizmugurē gara pļecka karājās. Sevišķi baisi, ja tādu nogrieza čaļi. Un dažs labs griež vēl šodien

ka kuram man sasons izkatijas lieliski.. un iataļjanaka tas bija ka  visi ir visi pakāpeniski..
tas ko apraksti saucās citādi..

Katram laikam ir savs, bet ne jau matu griezuma dēļ būtu jāgriež laiks atpakaļ...  

Esmu palikusi cietsirdīgāka

Ar vien vairāk esmu sācis ienīst cilvēci.
No dvēseles kā tādas, nekas nav palicis.
Visam uguni klāt un lai rauj velns šo pasaulīti :P

Ievērtēju pasauli vairāk un vairāk. Brīnos un priecājos.

Tāpat kā ube, redzu apkārt daudz ko, kas agrāk bija kaut kur paslēpies. Jūtos skaistāka un dīvaini- spēcīgāka un veselīgāka kā 30 gados. Necepos par niekiem. Zinu, ko nozīmē pozitīvā domāšana un, ka tā strādā. Lielos vilcienos ideāls dzīves posms. Zinu, kas man ir pašas svarīgākās lietas un tās, par kurām pat nav jādomā.

matos sakrājas nelabā enerģija... šņik..un nav

jo talak jo interesantak paliek, japriecajas dzive ir skaista.

Liela deva cinisma reizeem naak klaat ..skepse... gadaas, protams, ""sacepties"" par lietaam, ko peec tam saprotu-pilniiiigaa nejeegaa:))bet tur mans temperaments laikam vainiigs, un lai arii esmu leenaaka, taapat viss notiekaas... Ar viireishiem gan esmu daudz, daudz droshaaka-vairs nebaidos teikt atklaati, ko gribu, ko ne, un kas man noteikti nepatiik!!:))

... man ļoti patīk mani tagadējie gadi!... savos 30-40 biju darbos noskrējusies strādājoša mamma, kurai sev laika atlika gauži maz... tagad varu daudz vairāk ko atļauties... jūtos ļoti labi!!!

matikas teiktais laikam attiecas uzmani... es tikai kaut cik varu pārfrāzēt, manī metala stīga ir kļūvusi stingrāka... un šodien es vēl varu piemetināt( Ne visi to sapratīs un tas nav arī vajadzīgs) ne tādēļ es esmu palicis dzīvs, lai slinkotu un aiz garlaicības nomirtu...

staburag ... nečakarējies..saldējumu atnes//

es jau nezinu, ko Tu sauci par saldējumu... Tev jau vīriešā sperma arī saucās par beku mērci...
Bet lai vai kas tas būtu, tāpat nenesīšu...

Sasmējos par ilgviļņiem... Man tie ir bijuši klusās šausmas, bet gan jau ir tagad citādi! Mana frizierīte neliek, bet vienmēr iesmaida par to, ka viņai nākas ārstēt matus pēc ķīmijas.

re kā, man tieši vakar ar kolēģēm bija šāda saruna. un es pavisam noteikti šobrīd jūtos vislabāk nekā jebkad esmu jutusies. visbrīvāk. daudz vairāk ir pie kājas, ko cits par mani padomās (šis gan vēl reizēm nobrūk, bet vēl ir laika, gan jau beigās būšu pati pilnība) es esmu nesalīdzināmi tolerantāka nekā jaunībā, līdz ar to nestresoju par lietām, kuras uz mani neattiecas. piedodu sev, ja gadās kļūdīties. protu nesaspringt uz niekiem, priecāties par jaukiem sīkumiem un izjust skaistumu tādās niansēs, ko jaunība vienkārši nepamana. paldies Dievam, neesmu bijusi nez kāda skaistule, tām ir grūtāk - spogulī redzot, kā skaistums zūd un novīst. man pat labāk patīk manas smieklu krunkas ap acīm un sirmums nekā jaunības vaibsti 30 gadus vecās fotogrāfijās.
es noteikti gribu būt te, kur esmu.

Nu Epriel, gadās visādi... viena otra frizierīte "sačakarē " matus vairāk nekā ilgviļņi... Īpaši ja sāk darboties ar filējamām šķērēm...

Ixxi ar tām šķērēm tak neko daudz nesačakarēsi... šņik un labāk pieguļ... Ir, kas pamanās sačakarēt ar jebko.