Es domāju, ka ... nelīdīs, ja vien pavisam prātā kāds Maskavā nesajuks. Nekas it kā nav noticis, ir pagājuši tikai nieka 4 mēneši, bet tomēr ... tagad smieklīgi izskatās tie video, kur, teiksim, Lukašenko stāsta, ka karš ilgšot maksimums 4 dienas. Bija pārliecināti, ka cepurēm nomētās, bet pieļāva smagu kļūdu. Pirmkārt, visa Pasaule tagad redz, ko vērta ir krieviem raksturīgā bravūra, pokazuha un lielīšanās par "piecelšanos no ceļiem", utt. Jo ilgāk Ukrainā viss turpināsies, jo mazāk no krieviem kāds baidīsies. Otrkārt, kas nu ir droši, tad krievi šobrīd aktīvi sev veido ienaidniekus kādiem turpmākajiem gadiem 100 lielas no daļas ukraiņu. Var uzvarēt ātri, var uzvarēt ne ļoti ātri, bet tas paliks. Lai līstu un uzdrīkstētos, ir jābūt pārliecinātam par saviem spēkiem ... vai ļoti veiksmīgam un viltīgam avantūristam. Baidos, ka nav ne viena, ne otra.
Labais tai visā ir tas, ka latviešiem tieši šobrīd ir liela iespēja, kādas vēl ilgi var vairs nebūt. Esmu pesimists - latvieši nešķiet gatavi šīs iespējas izmantošanai. Runa ir par to, ka ... tā kā NATO ar mūsu "stratēģiskajiem partneriem" priekšgalā ir pirms pavisam neilga laika apķēzījušies Afganistānā, parādot, ka nav karotāji, un tieši to pašu šobrīd cenšas pierādīt krievi, tad ir, iespējams, brīdis, kad var sākt beidzot domāt par SAVĀM nacionālajām interesēm. Galu galā cik, nez, ilgs ir laiks, kuru pēc neatkarības atgūšanas mums jāklanās rietumiem un ASV par atbalstu deviņdesmitajos? Pietiks varbūt jau? Kazahs Tokajevs nodemonstrēja Sanktpēterburgas foruma laikā, ka tas ir izdarāms. Pavisam nupat krievi kazahiem palīdzēja apspiest "krāsaino revolūciju" un cerēja uz atbalstu, bet ... nesaņēma. Domāju, ka kazahs ļoti labi apzinās, ka nepieļaut protestu pāraugšanu kaut kamī nopietnākā bija arī Krievijas interese, tāpēc nekādas pateicības ... intereses pirmajā vietā. Latviešiem šis lielākajai daļai vēl nav pielēcis, ka, ja ASV un rietumi ar PSRS būtu draudzējušies un nebūtu aukstā kara, neatkarību mums būtu neredzēt kā savas ausis. PSRS sabrukums bija ASV interesēs un Baltijas atdalīšanās bija šo interešu realizācijas daļa, ne vairāk.
Pasūtīt trīs mājas tālāk gan "stratēģiskos partnerus", gan apzināties, ka krievu var papluinīt, ja nu kas, un sākt realizēt kaut ko līdzīgu tam, ko realizē Orbāns Ungārijā. Iespēju robežās, protams.
0
0