Paldies, paldies par labajiem vārdiem, Fotogrāf.
Pats smieklīgākais, runājot par "budžetniekiem", ir tas, ka vienai lielai viņu daļai ir uzstādījums sargāt to avotu (budžetus un to dalītājus (algu un prēmiju piešķīrējus)), kurš atmet viņiem to nelielo daļiņu (bet tomēr - kaut ko!!!) no kopējā katla, par katru cenu un visiem līdzekļiem. Tam par godu ir gatavi bezmaz uz visu. No pēdējā blakus diskusijā - patriotisma audzināšana skolniekos, baltie galdauti, pašu patriotisms, utt. - par spīti tam, ka jāatzīst, ka labprāt piestrādātu savā skolā par apkopēju, jo tas apjoms, kuru "pavārs ielej konta katliņā no kopējā katla" ir tik nepietiekams un ... pazemojošs, iespējams, ka pat pedagoga prestižs audzēkņu acīs, redzot to, kā skolotāja ar lupatu drasē, nav saglabāšanas vērts. Par pazemojumu varbūt runāt nebūtu vērts, jo mana pārliecība un pieredze ir, ka mūsu sabiedrība lielā tās daļā ir mazohisti. Šī diskusija to lieliski parāda. Ļaudis brīnišķīgi zina, ka viņiem varmācīgi atņemtā nauda (nodokļi) galarezultātā tiek izzagti no tiem, kuri uzskata sevi par "eliti", t.i., tādiem, kuri uzskata, ka skolotājai, medmāsai un visiem citiem ir viņus jāuztura (un jāuztura tā, kā neviena skolotāja nedzīvo), jo viņi vienkārši ir. Gadiem ir viņiem jāmaksā gigantiskas algas un prēmijas par ko? Par darba kvalitāti, ar kuru privātuzņēmumā jau pēc neilga laika būtu parādītas durvis. Man šādā situācijā nav citas diagnozes "patriotismam", un varas aizstāvībai, kā vien "mazohisms" un pašcieņas trūkums.
Varas aizstāvība situācijā, kad valsts tiek padarīta par 100% atkarīgu no aizdevējiem, suverenitātes zaudējums, budžetu naudas izklakarēšana vai izzagšana, pateicoties tam, un runas par patriotismu no vienas mutes? Vai tas nav absurds, kad viens cilvēks var būt tik pretrunīgs savā domāšanā un lēmumos? Es nezinu, kas tas ir, divkosība, muļķība, iracionalitāte vai bailes no "Putina un krievu tankiem Doma laukumā" tādu rīcību diktē? Man noteikts atbildes nav. Vēroju un brīnos.
0
0