Pilnīgi piekrītu, Kram! Pirmās republikas laikā, kuru mūsu "nacionālisti" tik ļoti visur piemin, latvietis pēc manu vecvecāku nostāstiem, ir centies neizdabāt ne vāciešiem, ne krieviem, ne arī kādiem citiem. Šodienas problēma ir, ka latvieši ir vnk kļuvuši bezgala slinki. Par iespēju 14 gadus saņemt Eiropas naudas, neko īpaši nedarīt un dzīvot uz citu rēķina, pašam sev un citiem tēlojot baisos "eiropiešus", ielēca no vienas savienības otrā, kurai izdabājot, apraka visu, kas derīgs bija palicis no PSRS un agrākiem laikiem - zvejas kuģus, cukurrūpniecību, utt.
Īsi sakot, pirmās republikas laikos, kļūstot brīvam, latvietis saprata, ka nu ir jāstrādā vēl intensīvāk, nekā pirms tam. 4. maija republikas laikos - sabāza rokas kabatās ar vārdiem: "Es tagad esmu saimnieks, - man nekas nav jādara."
Pirmās republikas laikā cienīti tika tie, kuri strādāja, radot vērtības un turību, šobrīd - tie, kuri "dabūjuši" amatu kādā budžeta iestādē (barotnē), izsituši vai pārdevušies kādam par gana lielu amatalgu un darbā spēj pilnīgi nepiepūlēties.
Pirksta bakstīšana austrumu virzienā, sak, tur esot nabadzība, ir vienkārši smieklīga un nožēlojama. Tur ļaudis ir spiesti būt pieticīgāki par savu naudu, šeit - baigie bagātnieki uz valsts ārējā parāda ikgadējas palielināšanas rēķina.
0
0