Kāda 4 gadus veca intervija ... / 220
02/01/2015 21:06 | Diskusija lasīta 13515 reizes
– Vai noslēgtais loks ir tikai Latvijas problēma?
– Tā ir visu mazu valstu problēma. Bet Latvija jau sāk līdzināties tipiskai aziātiskai vai arābu valstiņai, kur amatos tiek sēdināti tikai radinieki. Kā kāds tur Abū Dabī šeihs ar savām 20 sievām, kurām vārdus pat nespēj iegaumēt... Lai viņas šeihu nemocītu ar savām kaprīzēm par dārgām somiņām, viņam vieglāk ir iedot kārtējo amatu viņas kārtējam radiniekam... Latvijā tas nenotiek tik atklāti un nekaunīgi, ir maskēšanās, piesegšanās ar kaut kādiem demokrātijas likumiem, bet princips ir tas pats. Pie siles tiek savējie, varas politikai vai biznesam pietuvinātie. Sanāk tā pati aziātiskā korupcijas sistēma. Tikai vēl sliktāk – ar radinieku kaut asinis vieno, tas varbūt nenodos... Latvijā nodevību nekas nebremzē, 90% var atļauties viens otru uzmest.
– Jūs salīdzināt situāciju Latvijas politikā un sabiedrībā kopumā ar vēža slimību un tās izraisītām metastāzēm. Kāpēc?
– Pirmkārt, Latvijā pietrūkst saules, tā ir pelēka zeme, un vēzis kā slimība diemžēl ir ļoti izplatīts – tā ir medicīnas statistika. Taču cēlonis, manuprāt, ir daudz dziļāks. Latvijas cilvēkiem hroniski pietrūkst harmonijas starp iekšējo pasauli un ārējo. Simboliski šo salīdzinājumu ar slimību un ļaundabīgu audzēju var pārnest arī uz politiku. Amatos esošie tik izmisīgi, tik drudžaini turas pie saviem krēsliem, it kā tas būtu pēdējais maizes kumoss. Tas rada nepārliecinātību par sevi. Tā savukārt – šaubas. Tālāk ir bailes, bet tās noved pie intrigām. Tās visas ir metastāzes, slimīgas un netīras.
– Čečeniem kā nācijai ir ļoti saasināta taisnīguma izjūta. Kas, jūsuprāt, šobrīd ir lielākā netaisnība Latvijā?
– Ļoti interesants jautājums. Problēma, kas rada visvairāk netaisnību, manuprāt, ir neuzticēšanās. Latvieši ir pazaudējuši uzticēšanos cits citam, pleca sajūtu. Kas var būt vēl sliktāk, vēl sāpīgāk, ja viens otram neuzticas vistuvākie cilvēki – ģimene, draugi, kolēģi, tauta? Par kādu taisnīgumu var būt runa? Ja nav uzticēšanās, paliek apmāns un intrigas.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/bez-goda-mus-debesis-negaida-saruna-ar-uznemeju-bislanu-abdulmuslimovu.d?id=35170581#ixzz3Nh0DrxPW
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/bez-goda-mus-debesis-negaida-saruna-ar-uznemeju-bislanu-abdulmuslimovu.d?id=35170581#ixzz3Ngzn2EcV
– Tā ir visu mazu valstu problēma. Bet Latvija jau sāk līdzināties tipiskai aziātiskai vai arābu valstiņai, kur amatos tiek sēdināti tikai radinieki. Kā kāds tur Abū Dabī šeihs ar savām 20 sievām, kurām vārdus pat nespēj iegaumēt... Lai viņas šeihu nemocītu ar savām kaprīzēm par dārgām somiņām, viņam vieglāk ir iedot kārtējo amatu viņas kārtējam radiniekam... Latvijā tas nenotiek tik atklāti un nekaunīgi, ir maskēšanās, piesegšanās ar kaut kādiem demokrātijas likumiem, bet princips ir tas pats. Pie siles tiek savējie, varas politikai vai biznesam pietuvinātie. Sanāk tā pati aziātiskā korupcijas sistēma. Tikai vēl sliktāk – ar radinieku kaut asinis vieno, tas varbūt nenodos... Latvijā nodevību nekas nebremzē, 90% var atļauties viens otru uzmest.
– Jūs salīdzināt situāciju Latvijas politikā un sabiedrībā kopumā ar vēža slimību un tās izraisītām metastāzēm. Kāpēc?
– Pirmkārt, Latvijā pietrūkst saules, tā ir pelēka zeme, un vēzis kā slimība diemžēl ir ļoti izplatīts – tā ir medicīnas statistika. Taču cēlonis, manuprāt, ir daudz dziļāks. Latvijas cilvēkiem hroniski pietrūkst harmonijas starp iekšējo pasauli un ārējo. Simboliski šo salīdzinājumu ar slimību un ļaundabīgu audzēju var pārnest arī uz politiku. Amatos esošie tik izmisīgi, tik drudžaini turas pie saviem krēsliem, it kā tas būtu pēdējais maizes kumoss. Tas rada nepārliecinātību par sevi. Tā savukārt – šaubas. Tālāk ir bailes, bet tās noved pie intrigām. Tās visas ir metastāzes, slimīgas un netīras.
– Čečeniem kā nācijai ir ļoti saasināta taisnīguma izjūta. Kas, jūsuprāt, šobrīd ir lielākā netaisnība Latvijā?
– Ļoti interesants jautājums. Problēma, kas rada visvairāk netaisnību, manuprāt, ir neuzticēšanās. Latvieši ir pazaudējuši uzticēšanos cits citam, pleca sajūtu. Kas var būt vēl sliktāk, vēl sāpīgāk, ja viens otram neuzticas vistuvākie cilvēki – ģimene, draugi, kolēģi, tauta? Par kādu taisnīgumu var būt runa? Ja nav uzticēšanās, paliek apmāns un intrigas.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/bez-goda-mus-debesis-negaida-saruna-ar-uznemeju-bislanu-abdulmuslimovu.d?id=35170581#ixzz3Nh0DrxPW
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/bez-goda-mus-debesis-negaida-saruna-ar-uznemeju-bislanu-abdulmuslimovu.d?id=35170581#ixzz3Ngzn2EcV
Atbildes (273)
Murmi, ja gribi būt interesants meitenēm, tad nerunā par politiku, ticību un orientācijām.
Ube, paldies par padomu, bet ... Neesmu pārliecināts, ka mans galvenais mērķis ir būt interesantam meitenēm. Otrkārt, priecājos par to, ka varam sarunāties bez apvainojumiem, kaut arī - ne par uzdoto tēmu. Treškārt, piekrītu Tev, ka Tevis minētās tēmas meitenēm var nebūt interesantas, bet, ja šādas sarunas nav iespēju neuztvert ar tādām emocijām, varbūt ir vērts atstāt kādu tēmu arī citiem un varbūt arī - tikai večiem? Ceturtkārt, biju gaidījis viedokļus, pamatotus viedokļus, nevis - naida un citu negāciju izvirdumus, kuri liecina kaut ko gan par mani, gan, diemžēl, - par pašām (-iem) komentāru autoriem. Piektkārt, tomēr atļaušos palikt pie sava uzskata, ka PIEAUGUŠIEM UN NOBRIEDUŠIEM cilvēkiem (vairuma - pēc 40) nevar būt tabu tēmu, izņemot, protams, personāliju aprunāšanu un vēl dažas lietas. Ja cilvēks pēc 40 nav spējīgs vēsu prātu pieņemt to, ka cita viedoklis var atšķirties no personiskā un paust un PAMATOT savējo, tad ... pat nezinu, ko teikt! Atvaino, bet ... Prasītos uzšaut vienu diskusiju par to, ko nozīmē takta sajūta, labais tonis un diskusiju kultūra ... Tīri tā, - izglītības nolūkos. Žēl, bet jāatzīst, ka dažiem pus dzīvi nodzīvojušiem cilvēkiem būtu tīri noderīgi ...
Ube, paldies par padomu, bet ... Neesmu pārliecināts, ka mans galvenais mērķis ir būt interesantam meitenēm. Otrkārt, priecājos par to, ka varam sarunāties bez apvainojumiem, kaut arī - ne par uzdoto tēmu. Treškārt, piekrītu Tev, ka Tevis minētās tēmas meitenēm var nebūt interesantas, bet, ja šādas sarunas nav iespēju neuztvert ar tādām emocijām, varbūt ir vērts atstāt kādu tēmu arī citiem un varbūt arī - tikai večiem? Ceturtkārt, biju gaidījis viedokļus, pamatotus viedokļus, nevis - naida un citu negāciju izvirdumus, kuri liecina kaut ko gan par mani, gan, diemžēl, - par pašām (-iem) komentāru autoriem. Piektkārt, tomēr atļaušos palikt pie sava uzskata, ka PIEAUGUŠIEM UN NOBRIEDUŠIEM cilvēkiem (vairuma - pēc 40) nevar būt tabu tēmu, izņemot, protams, personāliju aprunāšanu un vēl dažas lietas. Ja cilvēks pēc 40 nav spējīgs vēsu prātu pieņemt to, ka cita viedoklis var atšķirties no personiskā un paust un PAMATOT savējo, tad ... pat nezinu, ko teikt! Atvaino, bet ... Prasītos uzšaut vienu diskusiju par to, ko nozīmē takta sajūta, labais tonis un diskusiju kultūra ... Tīri tā, - izglītības nolūkos. Žēl, bet jāatzīst, ka dažiem pus dzīvi nodzīvojušiem cilvēkiem būtu tīri noderīgi ...
0
0
– Ļoti interesants jautājums. Problēma, kas rada visvairāk netaisnību, manuprāt, ir neuzticēšanās. Latvieši ir pazaudējuši uzticēšanos cits citam, pleca sajūtu. Kas var būt vēl sliktāk, vēl sāpīgāk, ja viens otram neuzticas vistuvākie cilvēki – ģimene, draugi, kolēģi, tauta? Par kādu taisnīgumu var būt runa? Ja nav uzticēšanās, paliek apmāns un intrigas.
Ui, aizvēsturiska gan ir šī diskusija! Tomēr, nekas nav mainījies. Dēlam skolā bija ar vienu klasesbiedru jāpilda kopīgi zinātniski pētnieciskais darbs. sarunāja, ka praktisko pusi darīs mans puika, bet sarakstīs visu tas otrs. Un ko es šodien redzu? Mans puika sēž pie kompja un dara to, kas bija jādara tam, otram. ???? Likumsakarīgi ir jautājumi no vecāku puses, kāpēc? Un ko tas viss nozīmē? Un izrādās (cik pazīstams tas viss!!!!!), ka mans dēls savos padsmit gados ir guvis pirmo dzīves pieredzi īsti latvisko uzmetienu jomā!
Atradu šo diskusiju, atradu augstākiekopēto tekstu. Nu, ir tam čečenam taisnība, ir, 100% ir!
Kā jūs domājat, kas man tagad būtu dēlam jāsaka? Varbūt viņam pastāstīt to, ka tai pašā Īrijā lietuvieši turas kopā un viens otram palīdz, poļi - tāpat, tikai latvieši ... meklējot vietu, kur lielisko tautiešu ir pēc iespējas mazāk (info nāk ne no viena vien pazīstamā, kurš tur strādā) un, ja arī tādi tuvumā ir, tad redz tos labāk ejam, nevis - nākam?
Un kā jūs domājat, ko man viņam labāk ieteikt? Biedroties ar tautiešiem vai labāk biežāk apmeklēt Rīgas Mošeju?
Ui, aizvēsturiska gan ir šī diskusija! Tomēr, nekas nav mainījies. Dēlam skolā bija ar vienu klasesbiedru jāpilda kopīgi zinātniski pētnieciskais darbs. sarunāja, ka praktisko pusi darīs mans puika, bet sarakstīs visu tas otrs. Un ko es šodien redzu? Mans puika sēž pie kompja un dara to, kas bija jādara tam, otram. ???? Likumsakarīgi ir jautājumi no vecāku puses, kāpēc? Un ko tas viss nozīmē? Un izrādās (cik pazīstams tas viss!!!!!), ka mans dēls savos padsmit gados ir guvis pirmo dzīves pieredzi īsti latvisko uzmetienu jomā!
Atradu šo diskusiju, atradu augstākiekopēto tekstu. Nu, ir tam čečenam taisnība, ir, 100% ir!
Kā jūs domājat, kas man tagad būtu dēlam jāsaka? Varbūt viņam pastāstīt to, ka tai pašā Īrijā lietuvieši turas kopā un viens otram palīdz, poļi - tāpat, tikai latvieši ... meklējot vietu, kur lielisko tautiešu ir pēc iespējas mazāk (info nāk ne no viena vien pazīstamā, kurš tur strādā) un, ja arī tādi tuvumā ir, tad redz tos labāk ejam, nevis - nākam?
Un kā jūs domājat, ko man viņam labāk ieteikt? Biedroties ar tautiešiem vai labāk biežāk apmeklēt Rīgas Mošeju?
0
0
Es domāju, ka Tev dēlam visiem iespējamiem veidiem, līdzekļiem jāmēģina iestāstīt un iemācīt, lai viņš nekad neliek citiem justies tā kā jutās pats. Neuzvelcies pats, nesēj atriebības sēklu un meklē visā pozitīvo. Viņš ne tikai ieguva praktiskās iemaņas, bet arī apguva darba pasniegšanas un noformēšanas prasmes. Tātad ieguva dubultā, bet tas otrs ne vienu ne otru .
Lai Taviem bērniem gudri vecāki!
Lai Taviem bērniem gudri vecāki!
0
0
aprunājos ar vienu pazīstamu skolotāju... Principā varētu būt, ka apjomīgu pētījumu (un priecājoties, ka nebūs parasts bla bla a la google), ļauj strādāt diviem audzēkniem kopā, kāpēc gan ne?
Bet viņai tūdaļ neskaidrība - kā gan darbu iespējams sadalīt šādi: viens 7 vakarus laboratorijā, bet otrs saraksta visu. Resp. ko gan var sarakstīt otrs, ja vēroja, pētīja, analizēja pirmais un viņam ir rezultāti?
Jebkurā gadījumā mazais murminators (ceru, ka neizaugs par lielu murminatoru) ir vinnējis (jācer, ka tēvs nav ieaudzinājis to latvisko skaudību, un puika smuki iesaiņotu darba kopiju iedos otram puikam)
0
0
Atbilde Piektdienim un Larei.
Skola tāda un tēmas tādas, ka ir bijis atļauts strādāt grupās līdz 4 cilvēkiem. Par parasto bla, bla, bla ... Puika reāli pētīja vienas ķīmiskās vielas daudzumu pārtikas produktos, un sastāvā uz iepakojuma to vielu nekad neraksta. Eksperimentu rezultāti tikai elektroniski pārsūtīti tam otram puisim, un darba dalīšana notika vien tāpēc, ka manējais laboratorijā pie mēriekārtām un reaģentiem tika caur pazīšanos, kuras tam otram nebija.
Un runa nav par skaudību, bet par to, ka lietas, kuras traucē pašiem dzīvot nu jau sāk izpausties tik agri ...
Skola tāda un tēmas tādas, ka ir bijis atļauts strādāt grupās līdz 4 cilvēkiem. Par parasto bla, bla, bla ... Puika reāli pētīja vienas ķīmiskās vielas daudzumu pārtikas produktos, un sastāvā uz iepakojuma to vielu nekad neraksta. Eksperimentu rezultāti tikai elektroniski pārsūtīti tam otram puisim, un darba dalīšana notika vien tāpēc, ka manējais laboratorijā pie mēriekārtām un reaģentiem tika caur pazīšanos, kuras tam otram nebija.
Un runa nav par skaudību, bet par to, ka lietas, kuras traucē pašiem dzīvot nu jau sāk izpausties tik agri ...
0
0
piektdieni, intereanti, kāpēc gan būtu jādod kopija puikam, kurš darbu nav veicis? ( un vispār varbūt nav palīdzējis darba tapšanā)
Tikai loģiski, ka tās grupas tika pie skolotājiem pieteiktas vēl, pirms kko darīt sāka, tā kā tas ZPD ir iereģistrēts vienalga uz divu skolnieku vārdiem.
Tikai loģiski, ka tās grupas tika pie skolotājiem pieteiktas vēl, pirms kko darīt sāka, tā kā tas ZPD ir iereģistrēts vienalga uz divu skolnieku vārdiem.
0
0
varētu būt vairāki argumenti: 1. tāpēc, ka čoms (ir jeb bija?), un 2. minimurminators ir kārtīgs vīrs, kurš 3.nav atriebīgs, kuram ir žēl kolēģa 4.(tas nekā nav guvis, strādājot darbu), viņš 5. nevēlas sēt atriebības un neuzticēšanās sēklu.
(grupas līdz 4. minu - Valdorfa skola?)
0
0
Es jau sīcim teicu - izdari secinājumus priekšdienām par konkrēto cilvēku, pagaidām - ne vairāk. Atriebības, es domāju nebūs, lai gan kas zina ... Taisnību sakot, ir situācijas, kad pacienta paša labā ir viņu drusku pasāpināt, bet, iespējams, šis nav tas īstais gadījums.
Piektdieni, kā var šādā situācijā nesēt "neuzticēšanās sēklu"? Vai Tu domā, ka mans dēls ir kāds Jēzus Kristus?
Piektdieni, kā var šādā situācijā nesēt "neuzticēšanās sēklu"? Vai Tu domā, ka mans dēls ir kāds Jēzus Kristus?
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni