Bij tāds pantiņš: ko krāj un taupa taupītājs, to nāk un paņem laupītājs ... diez kāpēc iešāvās prātā.
Iesaku atcerēties, kas notika ar visiem lielajiem krājumiem un ietaupījumiem nemaz ne tik senā pagātnē
Tas, ka visu dzīvi pašīsi kā turks, sev ļoti daudz ko aizliedzot, tikai ar cerību mūža nogalē kārtīgi uzdzīvot, nebūt negarantē, ka galu galā nepaliksi pie sasistas siles.
Jo raugi ... darba un tā ekvivalenta - naudas - vērtībai ir tendence laika gaitā vai kā mainīties ... nemaz nerunājot par politiku
___________________________________________________________
Tu man tagad iesaki, ne pēc kā netiekties, neko neplānot, nekā vārdā necensties? Nē, tā nebūs. Piedod, ar tādu domāšanu, bet - ne tikai, mēs arī esam nonākuši tur, kur esam. Es - pašīšu, kaut ko zaudēšu, bet tas nav būtiski. Un ieguldīt var arī saprātīgi, ne tikai turēt burkā papīrīšus vai bankas kontā - cipariņus.
Es sevi lutināšu tad, kad būšu to nopelnījis. Mana sieva var atļauties (mūsu iespēju robežās) palutināt sevi, jo ir to nopelnījusi.
0
0