Nu pat ienāca prātā, labāk pieticīgi, nekā sūdos līdz acīm

Jap, beidzot pie tā nonācām..

pie dzīves patiesības...

Derevnja, mēs tikko atradām atbildi uz svarīgo jautājienu, bet tu atkal velc mūs sūdos iekša..

A varbūt aiz ausīm laukā?

Kādam jabūt vainīgam

Nu bet tagad atkal saksies viss no gala..

Dikti pieticīgi izklausās.

Ūja, vo tad tik traki

Tas nav traki... tas bija mūsu merķis-piepildīt Ankasa pieticības grozu..

A savējo nemaz?

man nevajag..Es neesmu pieticīga... Un vai vajag???

Cik katram maks atļauj, tik ar i

Vai tad nevajag vai vajag, vai tad nevajag vai vajag...
Bet dzīvē viss ir savādāk.
Roskošs ir sēņu zupa.

Nu es jau nedomāju, ka es tērēju naudu pāri saviem līdzekļiem... Bet manuprāt, pieticīgs cilveks ir tāds, kas pat domu nepieļauj, ka kādreiz būs labāk, atļauties varēs vairāk, utt..Cilvēks bez sapņiem... Man ir savi sapņi, savas ieceres...

Tā kas kā kaķeņgumija stiepjas?

a sēņu siera zupa!

Jo vairāk tērē, jo vairāk ir.
Fakc.
Apgrieztā loģika.

Tādas lietas vajadzētu būt katram.

ar tādu valdību, var badu sapņot!