NU ja!!! tieši tā!!! kam tad interesanta tāda mūžīgi sapīkusi nīkule!!! lai arī tam nīkulīgumam būtu nez cik svarīgs iemesls!!! tāpēc jau arī sāku iet un darboties,un visu ko!!! 1.kārt - atradu agrās dullās jaunības laiku draudzeni; 2.iestājos atkal savā deju kolektīvā; 3.taisīju,organizēju nemitīgus dullus pasakumus... 4.piedalījos visādos avantūristiskos braucienos ,tai skaitā uz Vladivostoku:) ... ai, nu vēl visu KO!!!
Jāatceras ,ka no šitās krēslas zonas tik sākumā draugi mēģinās vilkt ārā... ar laiku viņiem apniks, ja būs cilvēks galīgi neatsaucīgs un noraidošs...
BET!!! šitas posms man bija pirms... uhuhu, cik padsmit gadiem:):):)
lai gan, droši vien, tagad darītu līdzīgi:)