Interesanti - kāpēc lauku veikaliņos visi ir tik pieklājīgi? Jo sevišķi iebraucēji. Acīmredzot, ir nepieciešams kaut kāds stimuls, kāds ir laukos, bet kura nav Rīgā.

Latvijāir lielisks mokroķirurgs ( vārdu meklējiet paši), kas sarakstīja opusus par saviem piedzīvojumiem ASV un par tur kultivēto "excuse me "...
Lasīju un smējos, jo manu paša pieredzi labio atgādināja.
No otras puses, aina St Petersburg saldumu veikalā. Neviena pircēja - ieeju, pirms paspēju ko pateikt, saņemu Nu vam chto?

Piekājības standarti tak dažādi... :)

varbūt tie nav standarti, bet dažādas mentalitātes... ?

Nu tiešām nezinu - "Nu vam chto? " vai tas būtu pieklājības standarts...  
Vai ta ir mentalitate - varbūt, bet visumā - Tā IR N-tās reizes apspriestā AUDZINĀŠANA... Nevar cilvēks mainīties par 100%. Esmu to teikusi neskaitamas reizes. Var mainīties daļēji, bet ne pilnībā... Arī pieklājība un attieksme pret apkārtējo vidi (cilvēkiem un visu pārējo) iemāca VECĀKI.


Piemēra un nelielas atšķirības pēc - neesmu redzējusi, ka Zviedrijā, vai Anglijā kāds bērns dzenātu putnus, kurus kāds cits nolēmis pabarot un viņi atrodas uz asfalta... Bet Latvijā - tā ir viena no pirmajām bērna izklaidēm, lai īsinātu garlaicību...

Interesanti, kur cilvēkiem smelties pieklājības normas? sabiedrībā propagande visatļautību un veicina netikumus, citāda uzvedības modeļa nevar būt lielākai daļai... kur TV var paskatīties labu un gudru filmu vai multeni bērniem? sakiezīt soli klasē ir normāli, bet palūgt aiz sevi notīrīt sakezīto jau ir bērnu tiesību pārkāpums ...

Vispārināt nevajadzētu. Zviedrijā, tieši tāpat kā Latvijā, ir bērni, kuriem vecāki ļauj dzenāt putnus un ir, kuriem neļauj. Ir bērni, kuri rāpo pa grīdu sabiedriskās vietās, un ir, kuriem neļauj. Ir pieaugušie, kuri dzenā prom kaķus, un ir, kuri tos tur Dieva vietā- uz galda, gultā un visurkur. Un katram no šiem cilvēkiem ir argumenti savi, iemesli savi un loģika sava. Vienam bērns ar netīru nošmulētu muti ir ārprāts un šausmas un neaudzinātība un nepieklājība. Bet citam tas ir dabiskā norūdīšanās, patstāvība un izziņas, realizēšanās iespēja. Ar putniem tāpat. Bērni mēdz spēlēties. Bērni mēdz vērot. Bērni mēdz priecāties par tiem spārnaiņiem, par kustību, par lidojumu. Lai arī cik dīvaini tas neliktos vienotrai tantei. Un bez jebkādas nepieklājības un neaudzinātības.

var jau visādi būt, tikai elizabetai ir taisnībā...

Biju ar savējiem prāmja vakariņās, mazā, kurai 11 mēneši nu nekādi nebija pie galda noturama, viņai vnk gribējās rāpot pa visu galdu un krēslu apakšām un neko mēs viņai nespējām ieaudzināt, ja nelaida pie zemes, histēriski raudāja... ļooti jau nepieklājīgi, bet tāda bija situācija. Celties un iet uz kajīti neēdušiem arī dumji. Tā kā gadās visādi.

Būtu ļāvuši paraudāt, mazāk čurātu.  
Bet vispār jau bērniem ir jākustas, turklāt tā bija sveša vieta, režīms ar laikam bik. izjaukts un bērnelis darīja to, kas viņam lika justies labāk.

ar mazu bērnu ceļot ir grūti, viņš nonāk vidē, ko nepazīst, mazajam tas ir stress -ceļot jāsāk drusku lielākiem bērniem -protams viss ir individuāli -bet nu ap 3 gadiem varētu sākt, tikko bija uz Disnejlendu 2 un 4n gadīgi, un meita jaunākās klasēs skolā -meitai viss paticis, prot apstāstīt, daudz ko nosaukt, 4 gadīgajam -mašīnas, mazajam pirmās pāris dienas bail, pēc tam tētim klēpī -bet vislabak jutās mājās pārbraucis

Bērnu sākt mācīt nekad nav par agru, kaut dažos vecumposmos tas ir vienkārši bezjēdzīgi. Ceļojot, protams, ir grūti, bet ne neiespējami. No vecākiem tas prasa daudz pacietības.

es saprotu bljausana un krišana uz grīdas veikalā ir kaut kas traks , bet kas briesmigs tai putnu dzenāšanā???
bērns skrien pakal un ari grib lidot..
ja sit kaķim, sunim vai putnam ..tas cita lieta..

Muusu gadiijumaa mazaa vnk veel eed no maaminjas, nebija variantu, liidzi jaanjem.

Laukos citas probleemas, tantuki nespeej savaakt savus sunjus. Arii taa ir citu cilveeku necienja.

pienene47..nevajag nemaz laukus. Pilsētās jau ir tas pats

Es sodien vienai dikti pieklaajiigi paluudzu savu suni pieskatiit un tikpat pieklaajiigi apsoliiju naakosreiz zinjot policijai.

savā jaunībā es visai nepieklājīgi neko nepalūdzu - da nu nafig Rīgas pagalmā kauko lūgt divkājainai kucei, kura citu rejošo kuci palaidusi pastaigāties? ..Tas bija kā likteņstāsts! Es pirmajai kucei ļoti tēmēti iespēru ar kāju tieši pa zobiem, jo viņa mani atlāvās apriet no 20cm attāluma, par ko otrā kuce baigi izbesījās un gribēja mani iekaustīt ar pirmās kuces ādas pavadiņu, bet nesanāca :( ..Jo.. es biju veiklāks par otro kuci un izrāvu viņai pirmās kuces pavadiņu no rokām un uzmetu kokā diezgan augstu - tā kā viņa palika kaukdama un smilkstēdama cilvēka balsī ..tā gadās

Nu skikts jau nekas, ka dzenaa putnus, tik zemapzinjaa beerns maacaas To, ka kaads mazaaks par vinju no vinja baidaas. Beerns iepaziit nevis sparkunder kustiibas, bet To ka vinjsh speej buut paaraaks par kaadu. No saakoma dzenaa putnus, veelaak sparad kakjus un veel peec gadi 10 kaadam ielauzh zhokli... Protams tas ir normaali... Visas darbiibas ir vieniigi izzinjas avots. Taa vietaa, lai vecaaki malaciits, ka mazaaku, kuslaaku radiibu par sevi vajadzeetu pazheelot...

>ixxi
beidz te nest sviestu! JO..vajag pažēlot tikai to radību, kura pret mums laipna pieglaužās nevis katru sūda radījumu, kas uz mums ķiukstēs kā te pat var redzēt piemērā mūsu portāla suncīti oderixu!! Bērns iepazīst dzīves patiesību, ka katra kuce saņem pēc nopelniem!!

Nu, nu, Ixxi! Mans dēls bērnībā bieži dzenāja baložus, bet nevienu kaķi gan savos 27 gados nav spārdījis un nevienu žokli nav ielauzis. Kas attiecas uz Zviedriju, tā bija pirmā ārzemju valsts, kuru man izdevās apmeklēt 80-ajos gados, un jāteic, mēs ar bijušo vīru bijām šokā par zviedru bērnu uzvedību sabiedriskās vietās, jo tolaik tāda visatļautība pie mums vēl nebija kļuvusi par normu