bieži jau gan trotuāri tādi -ka gribi negribi -jāiet visādi, lai netiktu bedrē vai peļķē, un ziemāvai lietū -vēl jāskatas vispār kā tikt

fanelopsi, man atkal tas tracina, ka brauc pa ietvi, bet neskatās uz priekšu, bet braucot vēro apkārtni... īpaši man tas tirgus rajonā, brauc un cenas skatās, ietve šaura un gājējam patiešām nav kur likties... priecēja viena ģimene, kas visi no kāpa no riteņiem un tajā posmā stūma ričukus pie rokas, kam tā arī vajadzētu būt, bet visi jau to nedara... nu, viņu bērni vismaz sapratīs-kas ir kas...

es jau domāju, ka pieklajība ir kaut kads psiholiģisks stāvoklis un visi šie atgadijumi vai negadijumi īsāk sakot situācijas ir tikai šī psiholoģiskā stāvokļa atspoguļojums... Man liekas, ka cilveki ir pārak tālu aigajuši sava ambiciozaja pozicionēšāna par tālu... spēlē visu vareno lomas... veksminiekus telo un beigas paši tam notic... šī pašticība kļūst par viņu reālo dzīvi...

Laikam, ja nedzīvo galvaspilsētas centrā, šito tā nejūt.

Nu nezinu, nav tik beediigi. Naacu sodien aaraa no veikala ar torti rokaas, onka ap gadiem 75, 80 ar abaam rokaam durvis atvilka un pietureeja )). Ta gan bija mazpilseeta un senaaka paaudze.

..nu, principā ir arī cilvēki, kam pieklājība vai nepieklājība izpaužas kā psiholoģisks stāvoklis, bet man domāt, ka tomēr ir lietas, kas jāsaprot ar bez visiem stāvokļiem)

asak, pateikšu tev un pārējiem... diskusija man radāsaiz nesaprašanas), jo darbā bij nepatīkama situācija, kad kolēģe man uzskrēja trepēs virsū... neatvainojās ..un pagrūda vēl malā, jo trepes šaura un izmainīties grūti... a, man tik pēdējais pakāpiens bij palicis... tad nu domāju, kā tur ir ar to psihisko stāvokli)))... un zinu, ka nekas tāds īpašs nebija, lai mani pa trepēm ripinātu uz leju)))/
... tā kā nemaz nevajag pilsētas centru...

šad tad gadās kāda nepieklajiba, bet pārsvarā tomēr ir otrādi..mani neizin kāpēc lielveikalā grib laist bez rindas pat ja "rinda" ir 2 cilvēki..u.t.t.t.

jā, pienen, ir arī labi piemēri, man parasti liels prieks, ja kāds tev palīdzējis... atceros kā viens onks mani stūma gandrīz jau braucošā vilcienā, pieturēja durvis un iecēla ar visām somām... tas bij pēdējais vilciens...

anks, nu pasaki saviem čomiem))) a, nav tā, ka ir garāmgājēji, kas lūr un aplūr tevi no visiem galiem... es te flirtu nedomāju)... nu, saistībā ar darbu, esmu šito novērojusi...

a vakar sēdeju āra kafe..dzeru kapiju..pienāca viens virieti ko biju satikusi reizi dzivē un sacija, ka grib man ko uzdāvināt..
un uzdavinaja paša šutu spilventiņu piepilditu ar visādam zālitem(es zina, ka vinjs ar visu ko tādu nodarbojas )..
vai nav feini ko???
kaut šitas laikam nav par pieklajibu..:D bija jāraksta ziņojumu dēli..
bet nu es par to ka labā ir vairāk kā sliktā..

elizabet, nē tā vairs nav tā bija pirms 20 un nu labi 15 gadiem tad gan lūrēja klupdami krisdami..varbūt kadreiz kāds mazs bērns skatas un pat skaļi vaicā mammai kāpēc es ripoju?? ir kad pienak klat un grib aptaustit ratus..

..tad labi... man gan joprojām cita pieredze ... un nesaprotu, kāpēc nekas nemainās, nav tak cilvēki vairs tādi tumsoņas...

pievienojos anksai, ka labātomēr visapkārt ir vairāk kāsliktā.;) Vismaz arī manā darba vietā.;))))

nu, manis minētais piemērs jau ar kā tāds izņēmums... septiņu gadu laikā ne ar ko tādu darbā nebiju saskārusies...

piektdien pat... kamēr es bizenēju apkārt un kārtoju papīrus, atgriežos atpakaļ un un man uz galda mazs pārsteiguma sveicieniņš ar klāt pieliktu zīmīti - mūsu dārgajai kolēģei no blakus kabineta. )) nu tak feini, vai ne? ))

reizēm mammas grib kušinat, bet es jau tik smaidu un ja esmu tuvāk tā ari pasaku bērnam ir dabiska ziņkāre..
nekas traks..

bet pagalma bērni jau sen nokaidrojuši kapēc man "sāp kājas" un grib mani stumt..

..vai dies))))..tev vēl tik gonkas vajadzēja..)))

Pielklaajiiba ir cilveka kultuuras liimena meeraukla...
Citaa zemee cilveeki ir smaidiigaaki un laipnaaki, arii atsauciigaaki nekaa Latvijaa, arii dzeeraajus neredz...
Vai tiesaam muusu dziives liimemis pieliidzinaams muusu nekultuuras liimenim?-tas taa visparinaati, neuztveriet tie’si!

..man gan šķiet, ka bieži vien dzīves līmenis pielīdzināts dzīves līmenim... urlas, bomži utt..., lai gan izņēmumi ir visur... bet, ja tā padomā, neviens bomžiks neko sliktu man nav izdarījis, vienīgi gaisu bojājis sabiedriskajā tā, kā gribās uzreiz izkāpt, lai nenosmaktu...