fanelopsi, man savukārt pilnīgi otrāda pieredze.
Aizbrauc strādāt ar visu bērnu, tad sāk kaut ko bubināt par šķiršanos. Kad redz, ka Latvijā palikušais vīrs uz tādiem pekstiņiem neparakstās, klusām iesniedz šķiršanās pieprasījumu tiesā uz no pirksta izzīstiem pamatojumiem un laižas lapās pirms vēstule no tiesas nonāk līdz vīram. Un turpmāk uzvedas itkā 15 gadus nebūtu kopā nodzīvojuši.
Un kamēr vīrs staigā domājot, vai labāk lekt no tilta, griezt vēnas vai ieraut litru šņaba un sadzerties miega zāles, bez problēmām apčakarē viņu līdz pēdējai kapeikai, atstājot bez nekā, ja neskaita izdevumus par bērnu divu Latvijas vidējo algu apmērā.
Pēc tam laimīgi pirms menopauzes iestāšanās apprecās ar nākamo (3 pēc kārtas) idiņu, dzīvo pa māju un nestrādā un turpina rēķināt, ko vēl no iepriekšējā vīra varētu izspiest. Kā šis bilst kaut ko pretī, tā uzreiz tiek ieslēgts bērna arguments - vai nu tu šitā, vai bērnu neredzēsi.
Duraks vīrs neko, tā sacīt - nas jebut a mi krepčajem. Un ņirdz pats par savu stulbumu.
0
0