Jutu divkosibas smakeli.
Vesto, tas ir tikai Tavas sapnju fantazijas, ka Tu spej ko iekaustit:)

Asaka, nevaru galvot par visiem emigrācijas periodiem, bet nu jau arvien biežāk citzemēs strādājošie latvieši un latvijieši zobus te remontē,   apvienojot ar ciemošanos Latvijā un ne vairāk. Visi man zināmie jau apgalvo -- ir pazīmes, kādēļ arī ticēt, -- ka zobošanai naudas pietiek arī savās darbvalstīs.

Kad man iebilst, ka darbaspēka eksports nav tīšs un iepret Latvijas vajadzībām pērn iesūtītie -- oficiāli, caur bankām -- 574 miljoni eiro sīkums vien esot, es tomēr turpinu šaubīties. Man vēl neviens nopietni nav spējis pārliecinoši iestāstīt, kādi būtu Latvijas ieguvumi, ja te būtu par > 200 000 darbspējīgo vairāk un ko viņi te varētu darīt, un -- vēl svarīgāk --, kā jāstrādā ekonomikas veicināšanā būtu valdībām, lai LV iekšpusē ražošanas un pakalpojumu sniegšanas jaunpienesumi kompensētu tos 574 miljonus eiro vienā gadā, 5 gados iesūtījum kopsumma jau pārsniegusi 1, 5 mlrd. eiro un vienīgi ironiju izraisa varturu nevēlēsanās šīs naudas plūsmas analizēt nopietni un publiskot. Turklāt pērn tika pamanīti arī mēģinājumi šos skaitļus noslepenot, tika lūgta slepenošanās palīdzēt arī Eiropa, tomēr Pasaules Banka savos pārskatos arī LV datus publiskoja.

Ja darbaspēka un slimnieku eksports no Latvijas nav tīšs, kādēļ neredzu valdības centienus attīstīt atspoļu darbaspēka veidošanās stimulēšanu? Atspoļu darbaspēks -- tas, kurš dzīvo Latvijā, bet uz darbiem citzemēs lido ar avioresiem vai uz darbu un atpakaļ dodas isos -- pāris nedēļu -- termiņos, pēc atgriešanās gaidot internetā nākamos līgumus. Zinu jau iespaidīgi lielu skaitu tādu paziņu pietiekami dažādās profesijās, kuri tā strādā un nav spiesti no Latvijas izbraukt ilgtermiņos, -- visvairāk sarežģījot, protams, savu bērnu utml tuvinieku dzīvi.

visadi iemesli ir zinu ari tadus, ka te savra ziepes un tad brauc, grib tikt vaļa no bijušā vira u.t.t.t
ja strada sava profesija tad varetu but pavisam o.k.un protams jabut labām pat ļoti labam valodas zināšanam citadi tads vergs vien tur esi..pirms nedeljas tadu ari satiku savu vecu pazinu..izkaras kā vraks..:(

Marin -un turpinot to pašu-ir augsta līmeņa darbinieki, kas stŗādā Zviedrijas firmas filialē Latvijā-bet vismaz 3 reizes nedēļā brauc uz Zviedriju, ir viņam gan laba alga, gan veselības apdrosināšanas polise, ir ģimene ar 4 bērniem-bet brīvā laika praktiski nav, atvaļinājuma nav-no vienas puses labi -no otras -guļ 4-5 stundas diennaktī... uncik ilgi tā var

man divas pazistamas šuvejas šuvā, te un šuj tur tikai tur bez kāda radošuma..ko liek to dari..pārsvara pāršuj gatavās drēbes

te šuva visu no A_Z ari modeleja..tur neko tadu cilveki nedara..šut pec individuāla apsutijuma tas esot kosmiski dargi..

anksa-mums ganindividualo meistaru kļuvis maz, jo atļauties var tikai visai bagāti ļaudis-bet sieviešu kostīms -ikdienas -bez ekstrām -pavasarī -pie šuvējas bija 200 eiro un uz augšu.

man izklausās, ka viens no labumiem varētu būt-cilvēkam(vecam), cienīga iztikšana, pensiju sasniedzot... bet še paliekot-auzu lauks bez gala un bez malām:)

Ārzemes diezgan stiepts jēdziens... Jo tur ir kur viss iet kā līdz šim uz augšu, bet ir kur neiet. Te jau tika minētas sociālās garantijas, kas tomēr jebkuram cilvēkam ir ļoti svarīgas... Mums te viss ir tā, kad Tu pat gadam uz priekšu neko nespēj prognozēt kur nu vēl kādā nebūt ilgtermiņā! Cik man ir paziņas tik visi ir ļoti apmierināti. Protams visi nebūs putni, kas lido... jo kādam nāksies dipināt pa zemi, bet citādi neviens atpakaļ netaisās...

Loģiski ir tas, kad cilvēki meklē labākas iespējas dzīvot šodien nevis cerēt, kad labāka dzīvošana būs aizsaulē!

Jaa, Mariins, nenoliedzami, ka zobus labot ir daudz leetaak LV, ne kaa cituur. Un kamdeelj neapvienot? Start citu  nezinu kaa cituur, bet Se, lai tiktu pie specialists ir veselu sisteema jaapaarvar... Nav laika gari rakstitu.

Ixxi, te jau izplatīta bija folklora -- aktuāla pirms gadiem 6 -- 8 un vairāk, ka uz LV lidot zobus labot vien jau rentējas. Tagad tomēr šis tas mainījies, -- cilvēkiem zobi jau sen salaboti un nu viņu turpina rūpēties par palikušajiem un savas dvēsels tarumas apārstēt lodi, jo -- nu jau arvien pārliecinošāk var to atļauties.

sīka piebilde... mans kaimiņpuiks vēl joprojām no Norvēģu zemes atlido slabot zobus, jo tas ir izdevīgi;)

Protams ka izdeviigi un maskinrum ar Es braucu labot uz LV, jo man tas ekonomer laiku un izmaksas.

Ja par Staburaga tēmu tieši, tad tie, kuri par savām citzemēm nesūdzas/pat ļoti apmierināti, vispirms uzsver stabilitāti, ticamu pronozējamību.

Man divas atvases ārzemēs..UK un Holandē... aizbrauca tikai papelnīt , ar domu atgriezties... meita jau 4 gadus prom, dēls varbūt vēl atgriezīsies, jo tiešām mērķtiecīgi krāj..abi apmierināti, zobus labo uz vietas, jo var to atļauties , un vēl mammai atsūta pa paciņai ar ’’humāno palīdzību’’, jo apģērbs protams tur lētāks un kvalitatīvāks, tas pats sakāms par telefoniem, fotoaparātiem... smaržām galu galā..
Uz mājām atlido 2x gadā..., bet klātbūtnes efektu var panākt arī ar skaypa palīdzību-par to brāļiem igauņiem Lielais Paldies!

Es zobus remonteju Sveden, un lai tiktu pie specialista, sistema ir japarvar, tikai tad, ja gribi to apmeklejumu uz haljavu.
Tas tapat ka A-kassa, tur ari liela papiru kartosana, bet haljavcikiem, kas nevelas stradat, patik iet uz birokratiskajiem kantoriem, strocit, aizpildit blankas, un kljancit naudu.

bet tomēr reizēm jūt, ka cilvēks dzīvo ārpus LATVIJAS-izmainas valoda-remontē zobus-nu tas kā piemērs

fanelopsi, valoda protams izmainās, un arī uzvedība..mana meita pirmā sveicina pārdevējas veikalā..un saka lūdzu un paldies, atvainojiet... jo tur tā pieņemts... cik daudzi no mums atbild lielveikala pārdevējai uz bikli izspiesto-labdien, lai jums jauka diena?

Fanelopsis, zobu remonts... termins var ietvert arī ironiju, kas nostiprinās ilgtermiņā. Ja dzīvošanas ārpus Latvijas uzspiesta, termina lietotājs, visticamāk savas tiesības un šo ironiju, iespējams, nopelnījis visnotaļ godīgi. Un šādu teminu lietojums var ne par ko citu arī neliecināt.

diemžēl mūsu lielveikalos tā sveicināšana tāda uzspiesta parādība-ja mazajās bodītēs viens otru pazīst -zin pat ko pirks, var sarunāt, lai paglabā preci -mums vēl talu līdz tādām attiecībām-un, ja paprasi lielveikalā, kur tā vai cita prece-visbiežākā atbilde-skataties pasi-bet marketinga nolūkos -veikalu ik pa brīdim -sagroza

Kad biju Latvija, es veikala, stavedams pie kases ar pilnu iepirkuma grozinju, palaidu sev pa prieksu vienu puisi, kurs pirka vienu limpeni, lai sim nav ilgi jagaida kamer mani apskaitis.
Gan vins, gan kasiere, skatijas uz manim ka uz idiotu.
Latvija par maz smaida, bet tas ir pilnigi saprotams, kapec.