Man dēls jau ceturto gadu dzīvo un strādā ārzemēs... sākumā Anglijā, tagad pārcēlās uz Skotiju. Aizbrauca jo gribēja sasniegt dzīvē visu pats saviem spēkiem. Sāka ar zemāko, bet nu ir sasniedzis diezgan augstu līmeni... tad nu viņa secinājumi: 1. Bez šaubām iespēja nopelnīt ir ļoti svarīga; 2. ne mazāk svarīga ir darba devēja un darba ņēmēja savstarpējās attiecības- ja strādāsi kā pienākas, tad tāda būs arī attieksme..kas negribēja strādāt kārtīgi šeit, nestrādās arī tur; 3. pēc nostrādātā darba laika un kvalitātes saņem pastāvīgo darba līgumu, kas nozīmē - saņemt visas sociālās garantijas un tevi nevar bez iemesla atlaist no darba, ja pats nevēlesies;4. firma nodrošina ar papildus līdzekļiem, lai vari atbilstoši pārstāvēt savu firmu; 5. ja vēlies mainīt darbu, tad saņem atbilstošas rekomendācijas, ar kurām vari pakāpties augstāk. Šeit nerunāju par pašsaprotamām lietām kā valodu zināšanas, darba klavlitāte un darba disciplīna (kur jāstrādā, nevis kā pie mums, var "sēdēt" saitos
, atvainojiet). Diemžēl ārstu kvalitāte ir pie mums augstāka un ārstēšanās ir lētāka un tāpēc zinu, ka uz Latviju brauc gandrīz no visas Eiropas. Aizbrauc dažādi ļaudis un ne visiem izdodas iekārtoties labos darbos...