un pats -ārpus Latvijas nav iespēju, tad te viss slikti, nekā nav-un, kas tevaktuali-bla, bla, bla

Ko Tu tur murmulē ja domu nesaprati! Nav laika braukāt! Darbs līdz acīm.Mlē! Kur teicu ka te viss slikti?

Kaut vai tas pats banālais lēciens ar gumiju arī varētu būt dzīves izgaršošana. Vispirms sevis un savu baiļu pārvarēšana, lai dažus mirkļus pavadītu lidojumā:)

Ir jau lekts :)

mana ikdiena.

Vesto-es murmulēju, bet tas, ka ir darbs protams ir labi/es arī strādāju/.bet, tad nevajag teikt -viss garlaicīgi

man liekas, ka izbaudīt var arī šovakara zvaigžņu koncertu

Pārdomas radās arī no šīs vasaras notikuma - kāzu svinības mājā. Ilgi nepiekritu, protestēju, līdz pielauza. Un iznāca krietni labāk, kā varēju iedomāties - dizaineru netradicionāli rotājumi dārzā, netradicionāls ēdiens galdā, utt. Ir lietas, kur nevaram zināt cik tās feinas, ja nenoriskējam un nepamēģinām.

Ne jau vienmēr vajag visu izgaršot, tai skaitā arī to, ko citi slavē kā nez kādu nebijušu izjūtu!  Tā var arī dabūt kaut ko pavisam neveselīgu un pat  kaitīgu... Vai tad mamma bērnu dienās nemācīja, ka nevajag visu, ko atrodi, uzreiz mutē bāzt un pārbaudīt, vai ir maz ēdams?!

Kātad.Dejo ar zvaigzni, dziedi ar zvaigzni un tt.Pārāk daudz to zvaigžņu. (tas fenolopsim)
Labi.Man durikam to nesaprast

VESTO-te sabraukuši no 5 kontinentiem, 73 valstīm-nu nav te nekāda sakara ar dziedi ar zvaigzni

un cilvēks nedīvo no darba vien

Nu būtu kādas sporta spēles-cita lieta.
Ai.Nu es pa tv tak redzēju tos Tevis pieminētos.
Tas nav priekš manis
=============
Ak jā kādreiz, kad pirmo reizi bija dziesmu un dejusvētki, bija tas gods tur piedalīties.Bija OK.(dancoju)
Tagad mani tas viss neinteresē.

VESTO-nu gan samānījies, pirmie svētki bija, kad tavi vecāki vēl nebija dzimuši

Domaaju-izgarshojam to nepaartraukti. Tikai diemzeel ne vienmeer taa garsha ir patiikama.

Tu lasīt nemāki?
Dziesmu svētki bija pirmie!Pēcāk dziesmu un deju svētki! Nu nebiju es pirmajos dziesmu un deju svētkos, bet 80 beigas.Tad tagad jāskaita kuros. Visu laiku jau viņus dēvēja par dziesmu svētkiem.Tad pārsauca par dziesmu un deju.
Nokaunies, ja to nezināji

..garsho cik grib, vienalga jaaatgriezhas peleekajaa ikdienaa... vis laik pa debesiim lidot un maakonjus biidiit nav iespeejams...

Bet bez garšošanas jau vispār nav dzīvei jēgas. Arī ikdienai ir jēga. Un pelēka ir tik daudz, cik katrs to redz.

Mož rīt rozā okulārus nopirkt? :P

Mans viedoklis: baudīt un baudīt, ļaujoties mirkļa impulsam, nerēķinoties ar sekām, varbūt var tikai jaunībā.
Es tagad daudz ko redzu kontekstā un paredzu pēcgaršas. Un tādēļ, ja vien TAS nav stiprāks par mani, izvēlos tās baudas, garšas un priekus (un to nebūt nav mazums), kas nerada riebīgas pēcgaršas, kauna un vainas sajūtas vēlāk.