ieliec lēcas:)

..peleeka=pierasta... arii pie garshaam pierod, ja taas biezhi bauda... izgarshoshana jau sanaak tikai vien reiz, tas i pirmo reiz, ja kaut kas nebaudiits..taalaak notiek saliidzinaashana...
pie anninjas bij garshiigaaka... kotlete!... hi, ha!!!... ...

piekrit beatriksei un dodas viena no lielakajam baudām ..netrauceta miegā..
kad neviens blakus nekrac un nav jamostas ar modinatja zvanu...

tedra | 10.07.2014. - 23:12:31

ieliec lēcas:)
===========
Velns.
"zālīte"nav ilgi pīpota :)

..izgarshot dziivi... mjaa, kaut kaa jociigi skan shis vaardu salikums.. izgarshot var eedienu, dzeerienu, bet dziivi..?... nu ja krota stilaa padomaa, tad jaaa...  

Izgaršot dzīvi, manuprāt, ir dzīvot katru dienu kā pēdējo. .. Neatlikt neko uz vēlāku laiku... Jo sevišķi tikties ar draugiem... Piepildīt savus sapņus, aicinājumus..

... apmēram nojaušu ko gribētu, bet iespējams, ka var rasties vēl kāda lustīgaka doma...

Domu sapratu. Pilnīgi piekrītu.
Baidīties pašam no sevis nav vērts. Un būt piezemētākam, tikai tāpēc, ka redziet tie gadi... vēl ne tik.

un ko tas nozīmē būt piezemētakam???un protams daudzas lietas viars nedaru ka jaunibā..nav nemaz vēlmes..
nu jā ir tantes kas jauniba nav "iztrakojušās"..tad kaut kas lietas labā jādara..

Protams, ka mūsu vecumā mēs paredzam savu impulsu sekas un pēcgaršu. Ir dzirdēts arī, ka baidās iemīlēties, jo būs sāpīga pēcgarša. Kam piešķiram lielāku nozīmi - sajūtām, jeb pēcgaršai?? (es noteikti vairs nebaidos no sāpēm, ko var radīt iemīlēšanās)

Varbūt, varbūt. Bet ir tantes, kurām jaunība bija skaista. Un mūža otra puse arī tāda rāmi laimīga un harmoniska. ( to es par Neparastās iebildi )

Vienreiz pagaršoju, iegaršojās tagad baudu ar pilnu muti

visadi ir..:)un kas ir skaista jauniba??atras preciba un bērni tulit pec skolas..

Anks, un kas tur slikts? Bērni jau lieli un pati var dzīvi izgaršot??

Tiem no malas nekad nesaprast, kas kuram labs. Un nemaz ar nevajag.
Oij, piemirsu. Ir tādas, kurām družku viedoklis svarīgāks kā pašas dzīve.

par vēlu tā dzīves garšošana jums sanāk, to ko varēja jaunības gados to vairs nevar tagad

Lai jums vērtīgas turpmākās sarunas šajā Asakas beneficē! Iešu ka dungot tālāk...

it ka jau nekas..es pa ballitem un disnem "trakoju" jau no 14 gadiem tad kojas studentu dzive un uzdzīve..
21-22 gada vecuma jau likas ka var piebremzet..
tagad šā ka ta tas izgaršosana tāda rāmaka un ar apdomu..
es neizin kā butu ja mani turetu mājas aiz atslegas un nekur nelaistu..

Baltais, vienkārši dzīve (liktenis, Dievs) piespēlē arvien mazāk iespēju. Bet tas nenozīmē, ka nevar vispār. Varbūt ar gadiem kļūstam acīgāki?

asaka par kādam iespejam Tu runā???