Mazs stāsts par šo tēmu:
- ir 1991 gada rudens. Ir 18 kategoriju atalgojums valsts un ministriju darbiniekiem. Ministra alga ir 3. kategorijā. Ne liela ne maza, bet izdzīvošanai pietiek.
Ir arī padomju tradīcijas - šoferi, aoutomobīļi un tolaik lepnums - radiotelefoni mašīnās. Citiem tas patīk, dažiem liekas lieka greznība - Volgas daudz patērē, ar degvielu švaki.
Blakus - bijušie kolēģi nodarbojas ar biznesu - ved šņabi uz Poliju, automobīļus no Vācijas... dzīves līmenis pavisam cits.
Un Ministri un blakus esošie metas uz savu iespēju izmantošanu SAVA - paralēlā biznesa organizēšanu. Dažiem izdodas labāk, citiem sliktāk. Blēdīgākie paliek, taisnprātīgākie aizzūd no Valsts aparāta. Dodas privātajā biznesā patiesi. Citam izdodas labāk, citam sliktāk, bet neviens tev uz pirkstiem neskatās, tu atbildi tikai par savu darbu un plūc darba augļus ( reizēm dalies ar bandītiem, reizēm izdodas aizšmaukt).
Nu jau laiciņu situācija ir otrāda - Valsts sektorā algas ir lielākas nekā privātajā sektorā var iegūt. Varbūt , ka tagad vis sabalansēsies un Valsts sektorā strādājošiesaņems drusku mazāk kā privātajā, jo tas tomēr pasaulē ir vistipiskākais atalgojumu sadalījums. Un tas attiecas arī uz uzņēmumu valdēm un padomēm...
0
0