Visu šo lasot un līdzdomājot nāk prātā tautasdziesmas... Sieviete, gaiša tīra un balta kā Tautasdziesma ( ar lielo burtu )...
Tautiešami apsolīju Raibus cimdus vakarā... ( nu re ku smuki, kontrolējot sevi un apkārtējos )
Nav saulīte nogājusi Jau tautietis pēc cimdiemi... ( Ir i iekāre, i mednieka instinkti )
Še tautieti raibie cimdi Tas mans pirmais adījums ( pirmais... nu gandrīz vai jāsaka- jaunavība... )
Tumsā vērpti šķeterēti Zagtin zagti māmiņai... ( ka tik uz malu viss oki izskatās. Tas, ka šmaukties, ka mānīties, tas laikam pieder pie lietas )
Tautiets cimdus gan paņēma Manis pašas nedabūja ( šitas izklausās tik Neparasti, nu tik Neparasti
pakārdināja, pakārdināja un na ķebe! Figu! )
Man pašai i līdz uzauga Dižens zemes arājiņis ( nu kā tad. Pēkšņi atcerējās! Kad vajadzēja actiņas mirkšķināt un kārdināt, tad tas iepriekšējais arī gana labs bija. Nu vai nav maita??? Izmantotāja! Divkose! )
Tas paņēma manu pūru Mana pūra atslēdziņu ( Protams, protams. Muļķītis naivais. Paņēma i nenojauta, cik daudziem cimdi tikuši solīti PIRMS viņa
Un tā viņam arī vajag. Šitas naivais tik dos un dos un dos un pretī neko neprasīs )
Tas man tāds offtopiks Pūtvējiņu un tikumīgo tautumeitu sakarā...