Ziniet, izlasot tēmas pieteikumu "aizgāju pa gaisu".
Ja mani vecāki visu būtu aprēķinājuši, svēruši un mērījuši - manis vienkārši nebūtu.
Piedzimu tālajā Sibīrijā - mīlēta un gaidīta, kaut arī neviens izsūtītais savu tālāko likteni nezināja.
Kad pārbraucām/piedodiet, mani mīļie Vecāki, šis nav akmens Jūsu dārziņā, jo labi atceros, cik smagi strādājāt un kā gāja pārbraucot, kad bija jāuztur 3 bērni/ mans Apģērbs bija kleitas, no kurām bija izaugusi māsīca.
Mīļākā pasaku grāmata "Zili zaļi brīnumi", kas tika pirkta TIEŠi man un tikai viena lelle.
Neskatoties uz grūtībām vecāki deva iespēju un virzija uz viņuprāt labāko - to, ko nesaēd rūsa un kodes - mums visiem trim labu izglītību.
Nekad nav bijis un nebūs tā, kad visi sabiedrības locekļi sēdēs pie debesmannas "podiem". Vienmēr kādam kautkas pietrūks. Un pārējiem, kas var un kā var, ir tie jāatbalsta. Komunisma nav bijis un nebūs, visi nekad nebūs vienlīdzīgi materiālo labumu baudītāji.
Nav ko vainot valdība, jo tā var sadalīt tikai to, kas tai ir.
Un varu teikt - pie pilnas saprašanas un no tīras sirds - esmu pateicīga Dievam, ka piedzimu tur un tad, ka augu tā, citādi es nekad nebūtu tāda, kāda esmu - nekad nav skaudis, ja kāds dzīvo labāk, ģērbjas "firmā", vai brauc ar labāku mašīnu.
LZ7 - nevajag nostāties Dieva vietā.