Parasti jau par to dzīvot negribēšanu runā tie, kas reāli nav saskārušies ar situāciju, kad notiek cīņa par dzīvi... savu, bērna, tuvinieka..., kad saproti cik maz tā laika var būt atvēlēts, tad iemācies priecāties par katru dienu, kas ir dāvāta...
A tā jāmēģina dupsis pacelt no dīvāna (vai kur nu viņš atrodas tai brīdī) un aizstaigāt uz baseinu, vai pielaikot hula hoop riņķi
Svarīgi ir pārstāt sevi žēlot un birdināt asariņas par to, kā man neiet
Ir jāsaprot, ka otrs cilvēks nevarēs tevi padarīt laimīgu, ja tu pati/s nemācēsi būt laimīgs/a.
P.S. Atvainojos, ja sanāca tā nedaudz skarbāk.