jāmācās gribēt, protams... bet ir moments, kad pats vairs netiec galā... ceru, ka šis nav tas gadijums... virspusēji... tās ir fiziskās aktivitātes, pozitīva domāšana, pareizs uzturs... utt

..ir taadi cilveeki no dabas, kas pie pirmaa striida, neizdoshanaas, neveiksmes apkaarteejiem, tuviniekiem speelee uz nerviem-vienu un to pashu meldinju-apnicis dziivot, ies kaarties vai sliicinaaties utt., nu ta visi danco apkaart, juut liidzi, a shiem labsajuuta... tadiem jaadot strikjiitis rokaas, vai jaanoraada tacinja uz uudens tilpni... ticiet man, vairs taadu dziesmu nedziedaas...

man arī viens teātri spēlēja nolekšot no balkona... no sākuma, satraucos... beigās piegriezās, lec arī... tur vēl stipri palūgties vajadzētu, lai nolektu...

Vienam, protams, ļoti grūti. Svarīgs arī draugu, radu atbalsts. Bet arī pašam tomēr jāpiespiežas.
Jāmaina domāšana - nevis meklēt negribēšanu un problēmas kaut kā realizēšanā, bet pajautāt sev - Kāpēc gan NĒ!

Tos, kas teātri spēlē, vienā setā var atkost.

..vienam, jebkuraa gadiijumaa, izdziivot i vieglaak, VOT, ja beernu bars jaabaro, jaaskolo, tad gan i jaapadomaa, nu bet..ja maaceeji sarazhot, maacies uztureet... ko tur vairaak zheeloties!... ...

Simts un vienu plānu var izdomāt kā dzīvot, ar, par miršanu, lai Dievs un citas struktūras nodarbojas. Precizē, kas atgadījies - veselība streiko, izskats nepatīk, darbs riebjas, forša vīrieša nav?...

Soho - arī pareizi. Depresons neuznāk bez iemesla!

agita

Nu nesaki viss.

Gadus trīs atpakaļ Maskavā 22 gadus vecais A. Roskovs palicis dzīvs pēc tam, kad divas!!! reizes nolēcis no piektā stāva.
Pirmo reizi viņš izlēcis, kad bijis smagā alkohola reibumā, savukārt otro reizi - kad nespējis paciest sievas pārmetumus par pirmo lēcienu
Sieva ieraugot, ka vīrs izlec pa logu momentā zvanīja uz ātrajiem.Taču pēc brīža lecējs klenderējis iekšā dzīvoklī.Sieva to ieraugot sākusi lāmāties:
-Es ātros izsaucu... viltus izsaukums un tt... -
Vīrelim tas viss apnika, un šis lēca otreiz.Mediķi vēlāk konstatējuši, ka šamais nav guvis gandrīz nekādus vērā ņemamus ievainojumus.

Citāts no Rižkova intervijas

Ja negribas dzīvot tad iedāvina striķi ar ziepītēm un visi plāni izpildīti :D

Jāklausās pozitīva mūzika, tas toč palīdz.

Vispār ar tādiem kam nekas neinteresē nav jāpinās... lai viņi savā neinteresētībā burbuļo vieni paši! /aiziet uz pozitīvajiem :p/ :)))

Nu ar mani jau sen neviens nepinās.
/aiziet svilpojot iedzert tēju /

Eprieli, ta nevar, kur paliek milestiba pret tuvako, moska cilvekam nav ar ko izrunaties...
A citreiz ta pietrukst drauga pleca uz kura izsnaukaties!

vesto... tā jau kā anekdote manā gadijumā, es zināju, ka ne "sūda" nenoleks...

Valet es neuzslauku citu punķus... lai meklē citas dzirdīgas ausis pa kurā braukāt... Tu tak zini, ka es merkantīla esmu :D


Mēģina pa kluso Vesto tējiņā iebirdināt miega zāles... :P :))

agita

Varbūt tāpēc es ar neprecos.Varbūt ar sanāktu "raut vagu"pa logu.Man ar nav ne pirmais ne otrais stāvs

varinats 1: neēst kādu laiku, kādā mirklī tā sakārosies riktīgi paēst, ka nekas cits neatliks kā uzsākt aktivitātes gardas maltītes pagatavošanai,
variants 2: kādu laiku pārēsties, tā apēdod drūmo noskaņojumu, līdz liekie kg būs klāt, un nekas cits neatliks kā uzsākt fiziskas aktivitātes, un kādu diētisku kūri
gan vienā, gan otrā gadījumā paŗmaiņas, kas aizrauj

Token Sau-liiii-te, kad man uznak velme nogalinaties es edu, aizeju uz veici, saperkos visadas njammas un edu, edu, tad paskatos spoguli, ieraugu kads man liels puncis, un atkal gribu nogaleties:( kaut kads apburtais loks, ibio!

sauliites, varianti labi, tikai bez rezultātiem..jo cik tad sev pagatavosi, un ja ir liekie kg, tad taapat palīdzēt vairs nevar.
bet uzaicinājumu no vīriešiem tāpat nav... kaut arī gribas, ka acīs cērt..
un tieši tāpēc dzīvot negribas vairs..