Izlasīju sarakstu nr.1, un turpinājumu sarakstā nr.2... un apsmējos, tā pa smuko. Nu ko lai saka- katram jau būs savs saraksts no sērijas" man tas ir svarīgi"-- kādu cilvēku sev blakus tā kā vēlētos.Un vienam tas būs ārējais paskats, citam- būs svarīgāk, kas otram galvā darās, un vēl svarīgāk- lai abu galvās procesi notiktu aptuveni uz viena viļņa. Un nav pat tik būtiski- kas tad kādam ir aktuāli, lai uzsāktu komunikāciju, manuprāt- nozīmīgāk ir- lai saprastu, ka ir jameklē vai jāizvelās cilvēks, kuram ir līdzīgi uzskati, nevis par visām varītēm jācenšas kāds pārtaisīt - lai nu atbilstu tam - vēlamajam tēlam.
Par to principu " mīlēt nozīmē dot otram... u.t..t"... hmm, atkal- manuprāt, - ja ir doma- es dodu otram to brīvību.. tad tas ir galīgi garām. Tajā ziņa, ka devējs cenšas nospēlēt to pirmo vijoli- redz, cik esmu labs, kā es tev uzticos, ---un tu, pamēgini tikai to visu nenovērtēt. Nu nevaram mēs otram dot to, kas viņam jau ir- brīvība- izvēlēs, lēmumos. Cita lieta- vai tie lēmumi un izvēles mums ir pieņemami. Tāpat - " nepieskatīt, nekontrolēt.."-tas vairāk būs saistīts ar katra pašcieņu, pašvērtējumu, nevis - ar mīlestību pret otru.

Varbū tiešām, neslepjot savus trūkumus, arī ir tas rezultats, ka neviens nevēļas iepazīties... vai tiešām uz šīem, baltiem diegiem šūtiem PR reklāmsaukļiem, večī uzķeras? noticot?vai kā?

Fraise, ja apkārt pietiekami daudz abu dzimumu cilvēku, tad... varbūt pietiekami daudz arī PR-neticīgo -- tomēr?

neizinu uz ka uzķeras veči...
tos prezentējošos tekstus reti kurš lasa..
uz ka vislabak ķeras ari skaidrs..:D

Man lasītājas tujāk pie dūšas un ... man arī pietiek: varu iztikt bez nelasītājām, -- tām, kuras reti kura...

mariins Tu ipašais gadijums..es runaju par visparejo tendenci

Iedomājos- vai man gribētos iepazīties ar vīriešgabalu, kurš sevi prezentē kā-- nošņurkušu, slinku, 5-gadu bezdarbnieka statusā, nemazgājušos, . mūždien šmigā un kuram puspilsēta staigā pudelesbrāļos un māsās... Ja godīgi- tad man būtu neinteresanti, ja patiešām cilvēkam ir tāds dzīvesstils. Bez vērtējuma- tas ir labi, tas nav labi, vienkārsi- ņe mojo. Kādam citam cilvēkam- viss būs pieņemami un tad - sekos vislabākā saskaņa. No otras puses- katram dzīvē ir visādi gājis un visādi vēl ies- tas, ka piemīt slinkums- jā, arī man tāds ir.. darbs- tā esamība/neesamība- arī te ir varianti- šodien nav, rīt ir... un otrādi.. ----galvenais- kā cilvēks risinā kādas krīzes situācijas.. Tāpat ar visu pārejo- nogurumu, pofigismu, ko skatās/lasa/klausās/ ...
Piāri ir labi, lai pievērstu uzmanību--- tas ir arī šitā pasākuma sāls.. un tikai. Tā pati reklāma- nu neticēs taču visam, ko reklamē, vai ne.. bet acs un auss- aizķeras, mostas ziņkāre- abet kas tad tur īsti ir. Tā ir saspēle- tāda " piešaudīšanās"- trāpīs vai nē.

piesaistit nav problemu, problema ir turpinat..paturēt... :)))bet nepiesaistot nevar cerēt uz kaut ko..

Vai pašcieņa pieļauj otru kontrolēt, pieskatīt, utt. kā tādu suņuku.

Protams kā allaž vienmēr, ir jaatceras, ka abās ceļa pusēs ir grāvji, un lielākoties jau mēs nevārtāmies pa tiem, bet soļojam pa viduci... ne slikti ne labi... atkārtošos- mazticamības moments piemīt tieši šiem kategoriskajiem apgalvojumiem, ka Es jau nu.., man jau noteikti..., Es vispār... ES nekad.., Es vienmēr... utt utt.

Sapņot tak nav liegts )..

Ja pašcieņa un pašapziņa ir- tad - nav tādas vajadzības- otru kontrolēt... Tad kaut kas tāds, kā- otra cilvēka dzīves čekošana- nav aktuāla.
Par tiem momentiem--- arī ir varianti. Cilvēks var izteikt arī kategorisku apgalvojumu- un pamatot to.. kādēļ gan nevarētu ticēt... Pavisam jauki- kad darbi un vārdi saskan. Cita lieta- tos spriedumus var teikt par to, kas ir atkarīgs tikai no paša- paša izvēlēm.. Nu piemēram- es pati teikšu tā- nekad nelietošu narkotikas, ja ta lietošana vai nelietošana būs atkarīga no manas ne ar ko neapgrūtinātas izvēles.. Taču es nevaru pateikt, kā būs- ja, teiksim, kādu medicīnisku apsvērumu dēļ būs jālieto kādi medikamenti, kuri ir tās pašas narkotikas.. Tāpat- zinu, ka manā dzīvē nebūs attiecību ar atkarīgu cilvēku- to es varu paveikt- jo tā ir mana izvēle.

Kas nu kurā brīdī skaitās lielāks trūkums un netikums. Pirms kāda laika tepat Tautā bija ( nē, ne diskusija ) blogs. Neatceros autoru, drīzāk kaut kāds no kopīpeistu pārtiražējumiem. Un būtība tāda, ka... kā vienā situācijā uzvedas vīrietis un kā sieviete. Un situācija vienkārša- kā vakarā pirms gulētiešanas ieiet dušā. Tas viss. Ar akcentu uz to, ka sieviete rūpīgi saloka novilktās drēbes, nekavējoši saliek veļas grozā mazgāšanai domātās, pēc dušošanās perfekti nosusina pēdējo pili uz grīdas, uz spoguļa, uz sienām, zibenīgi nokopj slapjo dvieli, utt, utt, utt. Kamēr vīrietis par šo sievieti labsirdīgi smīnēdams nomet drēbes uz grīdas, pliks pagrozās pa dzīvojamo istabu, ar lielu labpatiku nodušojas, aptin dvieli ap gurniem, slapjām pēdām pāriet visām istabām, nomet slapjo dvieli turpat uz gultas gala utt, utt, utt...


Vizualizējot situāciju, atļāvos iebilst, ka... kamēr tas tantuks tur klīrēsies un klīnēsies, onks būs jau uz viņu gaidīdams nospļāvies un saldi aizmidzis un šī varēs turpināt berz un šrubīt kaut vai visau nakti. Ka tīrība jau laba lieta, bet visam savs laiks. Savs ĪSTAIS laiks. Ka pēc dušas jau nu gan vērtīgāk pievērsies savam vīrietim, kamēr tāds kails un dzirkstošām ūdanslāsēm uz smaržīgas ādas, nevis rūcošai vešmašīnai... ka to nu gan vienmēr paspēs...

Tauta zibenīgi sašķēlās divās nometnēs- mani par sušķi un netīreli uzskatošajās un pārējos.

Tad nu varat arī jūs kādai no nometnēm pieslieties.
Sušķe Versija

Ha! Ha! Ha!... Es iestājos VERSIJAS armijā!!!

Sušķu armija

... Ar ko, patiesi, lepojamies!!!!!!!!!!!!!!... Turklāt, ja kas, pilnīgi neseksuālā situācijā, esam superpedantas!!!!!!!!!!!

Sušķu armija nav sliktākais variants...

Bet laikam jau mani tomēr kaut kad sāktu tracināt pieļēpatotā grīda, nomētātās apenes, kamoliņzeķes ( nesaprotu, kāpēc vīrieši zeķes kā kāmīši saveļ kamoliņos un regulāri kaut kur paslēpj... ) un slapjie dvieļi uz grīdas, ja tie netiktu no paša vīrieša kaut kad savākti.
Tāpat kā no kafijas biezumiem regulāri neizslkalotās krūzītes blakus trauku mašīnai...

Man rodas cits jautājums .Kur ir vidusmēra cilvēki ? Vai tiešām vēlētos sev blakus vīrieti, kurš pārjautās sievietei - vai rokas nomazgāji, kurš tūlīt metīsies mazgāt sievietes atstāto kafijas krūzīti. Protams, tik pat maz mīlēsim tādu, kura pagultē krājas netīras zeķes, kurš diedelēs naudu pudelei. Šai dzīvē sliktu lietu nav, pat viss ir vajadzīgs, bet visam savs mērs. Un tā ir tā bēda.

.. pati aizdomājos par tām brīvību došanām mīlestībā. Mani riktīgi tracina frāžainība par to, ka, ja mīli "pa īstam", tad mīļotais "jāatlaiž".
Paga paga- par kādām brīvībām tieši ir runa? Brīvību sludinātāji to nav precizējuši.
Vai tas arī nozīmē brīvību mīlēt bez manis vēl vairākas? Vai, atrodoties ar mani attiecībās, brīvo laiku pavadīt tikai pēc saviem ieskatiem? (haha- vai ir daudzi, kas to nevēlas???)
Un par brīvību izvēlēties hobijus-- man ļoti patika, kā teica viens no mūsu politiķiem (kurš citos jautājumos nav mana autoritāte, tādēļ vārdā nesaukšu): "Ikviens personisks vaļasprieks ir egoisma izpausme. Tas ir laiks un līdzekļi, kas vistiešākajā veidā atņemts ģimenei. Nav svarīgi- makšķerēšana vai dauzīšanās ar draugiem naktsklubos un striptīzbāros."
Mans uzskats: ja atrodies partnerattiecībās, tad ar savu brīvību būs krietni jāpiebremzē. Vai arī dzīvo viens. Vai ar kādu citu, kas ar sāpēm un dusmām to pacietīs.

Beatrisei normālas pohas ar "aizdomāšanos par viskauko" :))