nu... šittā nu man ir baigi smagā tēma... un prieks,ka ir gana daudz veselīgi domājošu ļaužu... tieši tā! - tas,kurš neizpildīs manu vēlmi par kremēšanu,tam visu viņ atlikušo mūžu nākšu spokoties... un tas jau ir nopietni... ko izdomāšu,to darīšu... arī spokošos...
un pēc kremēšanas... da man vienalga! kaut vai lai gružmaisā tos pelnus izmet un pēc tam misenē!!! vienīgais nosacījums - negribu,ka manas skaistās rociņas un kājiņas tārpi sagrauž, un pēc kādiem dažiem gadiem,kad visi radi būs aizmirsuši,pa manu iebrukušo kapu kopiņu bridīs pāri... vai uz tās kaltīs pērnās asteres... nafig!!!! ka nav,ta nav vairs!!!!

delll... o božže!!!!! kas var būt por vēlu!!!!!! kāda bija jūsu tālākā darbība?! tik nesaki,ka zem radinieces vārda norakāt to ... vīrieša līķi!!!!!

... da... es to kantori uzspridzinātu! tiesā nodotu... da... viņi man mūža pensiju maksātu!!!!

Nu, tur bij vesels humoršovs. Daļai. Otra daļa taisīja histērijas. Skanēja pieņēmumi, ka pēc nāves cilvēks var izmainīties līdz nepazīšanai, taču neko kopīgu ar sievieti, kuru glabājām, saskatīt nevarējām. Tad kāds izteicās: "Iebāziet taču roku biksēs!" ... Kādas pāris stundas visi ņēmās, kamēr kāds sadūšojās pārbaudīt. :D
Bet nu. Morgā izrādījās, ka situāciju mainīt nav iespējams, tāpēc pievērām acis un apglabājām kā īsto. Bet tā kā tā sieviete bija ar labu humora izjūtu, pieļauju, ka viņai savas bēres būtu patikušas.     Patiesībā jau nekā smieklīga nav, bet smiekli nāca. Grūtāk bija meitai, kurai no tā cilvēka vajadzēja atvadīties kā no mātes   

Nu, policija jau arī tika saukta uz kapiem. Bet neviens neko nevarēja izdarīt.
Varēja jau arī sameklēt tos cilvēkus, kuri viņu apbedījuši kā savējo, bet visi teicās, ka pārapbedīt neesot īsti labi, tāpē palika tāpat.   

Nu ko lai saka... ja trūkst vārdu ... tiešām nav komentāru

Es jau esmu par kremeešanu un tad liek katrs to urniņu , kur grib- vai daarzaa zem aabeles, vai uz kamiina malas, vai uz balkona starp puķu podiem...

... labi vēl ka tā! Cik esmu dzirdējusi, pāris gadus atpakaļ, tepat Rīgā, glabāja ne tikai bez skujām, bet arī bez mūža mājas(zārka)!
Iebāza plastmaisas maisā-un viss čikiniekā!
Tā, lūk, mīlīši!   

un nekas,    neviens pēc tādas glabāšanas pretenzijas nerakstīja:))   galvenais tika viņpasaulē un pa zemes virsu nestaigāja:))

Konkrētā gadījuma ceremonijas smalkumi jānoraksta uz firmā strādājošo darbinieku sirdsapziņas un var jau būt, ka arī šādos gadījumos paredzēto līdzekļu nepietiekamību.
Bet kremēšanas sakarā atcerējos vienu pastāstiņu.
-Vecmāmiņa kremētos pelnus no vectētiņa turēja smilšu pulkstenī. Ik pa laikam viņa apgāza "pulksteni"otrādi, teikdama: "Lai strādā, nav ko viņam slinkot!"    

kremēt ..un pēčāk darīt kā gribas -viss .

Nu baigais melnais humors te sanāk   

beeda...
ja kremēts ko tad vēl var gribēt    

Ar pelniem dara ko grib,ja pats pelnu saimnieks kādu vēlmi nav izteicis.

es ar nebeidzu teikt. tuviniekiem-pasildiet pedejo reizi un veja.a..   
par staastu skumji, jo nu tas minimalais jau pieklajas   
par kapu kulturu
ciinos,jo netruukst tantuku kas grauz matus par nepietiekoshu kapu mazdarzinju vairoshanu un uztureeshanu, lidz ar ko tiek gruustas naudas, zemees, smiltiis, betona stabinjos.. oponeet labveljiem un pravieshiem velti, ka ne tas ir svariigakais/   

krasula.   ..ariii taa ir pieminja   

modes jau visādas ir bijušas - uz īsiem brunčiem, uz tetovēšanos, patreiz uz kremēšanu... laikam esmu vecmodīgs... nav vajadzīga man tā romantika, kad no lidmašīnas pelnus virs jūras kaisa, it kā nelaiķa nopelns būtu tās jūras tapšanā... man vietiņa ir noskatīta jau sen - smukā, klusā vietā, blakus senčiem... tīrās smiltīs jau pat sliekas nedzīvo, tā kā netraucēšu nevienam...

Mani lūdzu kremēt    
Ja godīgi,tad man pilnīgi vienalga kas būs uz mana kapa skujas vai tikai svaigs gaiss    

matador - tu jauns puikiņš :) (nu labi, labi - jauns vīrietis spēka gados)... banālā frāze - tev vēl visa dzīve priekšā... tā kā šī    tēma patreiz tev nez vai aktuāla... varbūt pēc 50 gadiem būs modē mumificēties :)

kāda vēl romantika?! kremēšana nav romantika. romantika ir smiltājā - kad miesiņu tārpi grauž, izgrauž actiņas, tur sabirst smiltiņas, tik skaisti kā smilšu pulkstenī.. sejiņa skaisti izmainās, iegūst apgarotus ciešanu vaibstus, vaidziņi iekrīt līdz kaulam un lūpiņas atsedz labi koptos zobus...
ta ne jau romantikas vai modes pēc par kremēšanu domāju. negribu nevienu apgrūtināt - tāpēc.

>haijama
Vo,vo... es atkal negribu lai šīs neatkārtojamās dabas radības,tārpiņi, mani ēd     un ar modi tam tiešām nekāda sakara.