Satan, tev Kurzemes partizānu taktika vēl ilgi jāmācās: dari labas lietas, bet nesāc tarkšķēt pārāk ātri/agri.
Un Tevi neviens pat nesolīs nošaut, -- nezinās, ka jāsola.
20 km no Kuldīgas 1988. vai 1989. gadā pīļu sezonas laikā 1 pjanis gāja mežā cilpas likt. Vienā cilpā labs vietējais šāvējs neiekāpa, uz pīlēm iedam. Nebija slinks, -- pagulēja, pagaidīja, kamēr krēslā nāks cilpu licējs. Kad licējs noliecās, tad no sāniem, lai riekstiem netrāpītu, mīkstumos šam iedeva pīļuskrošu svinu. Ilgi skrēja, upoelē vietējā ieleca. Pēc pāris nedēļām vietējie ziņo. Svinu dabūjušais aizvilcies uz bomzējamo vagoniņu, kur 2 tādi dzivojuši. Pat tādiem skaidrs, ka dakteri nevar meklēt, -- sauks miličus, prasīs, kur dabūjis, patiesība neder. Otrs gājis uz Tērandes bodi, pircis koni -- šņabijs bijs izdzerts, 2 traukus. Apskādēto uz galda, bikses nost. Ar kartupeļu tučiņu lupinājuši no pakaļas tās skrotis ārā. No sākuma pa malkam no kakliņa katrs par katru skroti. Vēlāk sapratuši, ka... vai nu skrošu par daudz, turēšanas par maz, vai nebūs, kas pēc nākamajiem koņiem iet. Izdabūjuši visas un vēl skādes ar koni salaistījuši = dezinfekcijai.