Man domāt.vienkārši-viens tusiņš beidzies-cits sācies.tā nosacīti draugu kopa, jeb drīzāk domubiedru sacīsism tā- te vairs nav. bet daba tukšu vietu nemīl un pamazām rodas jauna kopa.kurai te ir interesanti un ir jautri... Tie, kuri vēl saglabājušies no ’’veciem laikiem’’ jūtas neiederīgi’’un mazliet lieki. Atminos, senāk, kad te ierados un runāties sāku arī uzpeldēja līdzīgas žēlabas, ka lūk nu nekas labs vairs te nav palicis, ka -lūk, pirms gaddiem gan te bijuši personāži TĀDI unŠITĀDI un tad i tēmas bija i saturi i sarunas un visvisvis... a man, jaunienācējai-likās-ka viss okei un viss čikiniekā. kas viss notiek.
tagad, kad vairs nav to sarunbiedru, ar ko sveicināties un runāties, un kad tagadējie it kā jau paši par sevi-nu uzmetas jau reizei pa sāpei... a ko darīs.
Un ir arī tādi, kuri te visus caurus laikus, i piedzīvojuši, i pārdzīvojuši i vēl joprojām zirgā... pietekami pašpietiekami, kam ar sevi pietiek un ir jautri, ka apkārtējo dekorāciju maiņu nepārdzīvot, dzen tikai savu vagu un prieks. arī tādi ir. jā. nu ja’.kaut kā tā.
Vai agrāk tiešām bija labāk, vai tagad tiešām ir labāk, vai aizvēsturē bija pavisam lieliski-kas gan to zinās apgalvot...
tikai Hameleonu rotaļas var ilgt desmitgadēm un vienot skatītājus aš dinastijām.
0
0