Dimdari.
Te ik pa laikam kāda/kads mēģina izsludināt/uzspiest/ieviest savu personīgo modi.
Uzrakstis viena/viens kaut ko garāku, uzradīsies kāda, kas apkaros vienīgi garumu, nevis tēmu un/vai saturu -- patiesība būtnei menstruācijas sākušā, sāp galva un pat savu uzvārdu pasē todien izlasit grūtibas, bet savu sāpi gribas izbļaut un uzspiest visiem. Citudien cita pati dzīs sviestu/muļķibas vien, pašapliecinoties taranēs da jebkuru tēmu, jo viņai šodien riebj nopietnība. Vēl kāda, kam savu domu vispār nekad nav bijis, dienu pēc dienas bus gatava ģenerēt tēmas no Jezupa Laganovska citātiem, -- atkarība no garastāvokļa un/vai lietotajiem vitamīniem -- ar vai bez norādes uz aforismu autoru...
Un tad... nāks nākamā diena, kad, izrādās, sviests/margarīns un nenopietnības vien palikušas, un... = protams, atkal nav labi...
Vienudien foršā stila O-barss uzrakstija, ka savā piemājas kalniņā pa sniegu un ledu ar grūtībam uzjājies, -- domā, ka lasija vien tie, kam prieks un priecājās līdzi, -- protams, uzradās butnes, kam galvenais bija publiski saviebties, jo... faktiski izlīda skaudiba/ver-Bālā greiozsirdība par O-barsa prasmi -- ar virišķīgu šarmu un pašironiju izteikties...
0
0