paties-es nemaz nedomāju tevi... Tev ir vecais kalums un cita uztvere, un cienu tavu viedokli.

... kas es par veco... kalumu... nezināji, ka cilvēks ir tik vecs, cik jūtas? Ja godīgi... jūtos... ka 25 gadus atpakaļ...

paties -tas bija joks... Un ja es jūtos kā bērns savā vecumā, kurš alkst pēc sievietes krūts, ko man darīt

nesēdēt te Tautā, bet meklēt kaut ko dzīvē...
(es tomēr esmu sapratusi, ka Tu gluži viens neesi... STOP... tā mēs sākam riņķot pa apli... labi būtu, ka progresijā!)

... asak... man ir dēls.
Bet kāds tam sakars ar manu turpmāko dzivi?
Bērniem ir sava dzīve... mums, vecākiem, sava.

..lord... par to, ka varu iztikt bez seksa, es biju domājusi tieši tā, kā rakstīju.
Mēs, sievietes, esam krietni savādāk uzbūvētas kā jūs, džeki.
Mums ir reizēm arī tā, ka neko kādu laiku vienkārši negribas.
Negribas un viss.
Paies laiks, iespējams kaut kas mainīsies, bet patreiz kaut kāda baigā vienaldziba.

paties-jā viens nekad neesmu bijis, un bieži tieku palaists brīvsolī... Es ko meklēju vienmēr atrodu, un izvēle ir liela, ņemot vērā, kad daudz darba, tad brīžiem ir tā, kad gribās tikai papļāpāt, nogurums liek sevi manīt...

Tas no manis bija labvēlīgi... bet paldies Tev par sabiedrību. ..vakars vēls dodamies atpūsties!

Iespējams, jo man tā ir, kad esmu parsātinājies no seksa, kad gribās tikai padiskutēt un neko vairāk...

Jauku visiem vakaru, laiks pie miera... Baudiet dzīvi un saudzējiet veselību...

Ar cilveeku notiek tikai tas, ko vins pielauj??? Tas nu gan apsaubams... jo ir tak vaards LIKTENIS.

Bet realitaate ir taa, ka bez vajadziibas nevien(s)a attieciibaas neielaizhas, un no saskaniigas dzives prom neraujas. Visam savs.

Arii izveele Latvijas sievieteem viena, ar draudzeneem vai reizeem ar kaadu preceetu, jo briivi viirieshi ap 50 ... nu tur buutu jaasaprot kapeec vinji ir taadi.
Bet jaunaaki jaunuves meklee lai kaarteejo gimeni izveidotu, jo ieprieksheejaas nav izdevushaas.
Skarba logika, bet tomeer logika

Patīk man jūsu diskusija. Tā jau arī ir-dzīve ir dzīve-bet tikai mēs katrs no tās paņemam to, ko atļauj mūsu sirdsapziņa.

..vai to, kas sagaadaa patiikamas, neaizmirstamas sajuutas un baudiigas emocijas...

Pārāk labi jums rakstās un trūkst darvas karotīte jūsu medus mucā!!!!!!!!!Un vispār jau tāpēc ir domātas tās sievietes lai viņas drāstu ( nu mīļi seksotu )Precēts vīrietis atskries pamurās un ievels gultā to sievieti un aizskries mājās pie sievas !!!!! neprecēts vīrietis atnāks un gaidīs kad ap viņu sāksies tauri’deja, ja kas netā tad vienkārši aizies pie citas bet ja paliks tad gaidīs kad ievilks gultā un netaisīsies izlist no tās gultas jo viņu tepat labi baro gultā un ar karotīti no rokas un tā tad būs sievietes problēma kā tik no viņa vaļā!!!!!!!!!

zurki, bet daljai dāmu jau tada tā vēlme ir lai atnāk ieveljas un prom neveljas..
jo varinats ka virietis dzivo savā teritorijā un sieviete savā..un satiekas pa brivdienam un svētkiem ir no sērijas fantastika..
es domāju par savu + -vecuma kategoriju
es jau saciju ka virietis parasti pārceļas no vienas pie otras..vinjs neiaiziet vnk tāpat vien..
sieviete gan var savākties un AIZIET.vai ari izmest veci..lai iet pie tas nākamās:D

tur taa probleema i-ar satikshanos... jaa daama neaicina, nelaizh savaa teritorijaa, jo liekaas klapatas nav vajadziigas.. , ... preceetajam ne savas teritorijas, ne grasha makaa, vai cik ta biezhi viesniicaas vaaljaasies, kaifu kjersi.. ... atliek tikai kruumi zem debess pljashaa jumta... .

jana ka Tev neiet..ir jau ari citadi..:D

... es izveelos to, kas iet... .

Zaļa zālīte, zars izklāj palienēto paladziņu, uz celma uzservē kādu pudelīti, ķilaviņu ... mmm
Apostīšanās, secināšana, ka IR
Un vāverēns aizmirst par lielajām pilīm, tā nodomā :ai, vismaz šodienā lai esmu piepildīta
Ap 23:40
Abi harmonēni, vēl pēdējo reizi iebrien jūrā
Zars neizbēgami pacēļ vāverēnu, to piespiežot pie sava pukstekļa, un tā tie ilgi ilgi, vērojot sārto padebeša malu, ir laimīgi
Viņi ne sekundi nedomāja par rītdienu
Te un tagad, laimīte

... ...
Beeduci -no priekiem apsaldeesi...

Rīts
Atjēgšanās
Vāverēns atkal sevī ielaidis lielās pils, steidzīgi atvadijies, nu jau ir prom
Zars sakņupis, sāk dziļu domu
Domā domā, sāk elsot
Kas es biju un kapēc pašreiz esmu tāds ?
/pēc divām dienām/
Pie veikala, mūždien dirnošie, pazīstamie plastmastnieki, ierauga zaru
Eu, zar, nu mled, ir nav! Davai piestiķē!
Zars, kā par brīnumu, kulturāli padevis labrītu, uzsmaidot tiem, paiet garām
No veikala iznākot, tam rokā, sen nejusti brīnumi -zobu pasta, bārzdas dzenamais, apavu krēms.
Protams, plastmastnieki, ne visai uztver notiekošo, bet kaut kur zemapziņa nosēžās:veco zēn, lai veicas