tā vinjs ir..mūsu gados vērtigie ir vai nu precēti, vai nodzērušies..vai kapos... vēl ir variants ar divainīšiem..

un ja es te tuvumā pazistu diezgan daudz atraitnu..mammas draudzenes visas atraitnes cita jau sen sen, cita ne tik sen..
ta ka ar katru gadu pat precetu normalu atrast ir grutak:D

Tāpēc jāsaka paldies aizņemtiem vīriešiem, kas rūpējās arī par brīvajām sievietēm...

Dzīves dialektika - tā vienmēr bijis, ir un būs. Patīk vai nepatīk.

Dažas vēl joprojām naivi cer, kad gultu dala tikai var vīru, vai draugu... Sapņi tā ir laba lieta, un gudrs vīrietis, nekad nedos iemeslu, lai sieviete to pat noprastu.

un ne jau vienmer ir ta ka ta sievite raud spilvenā, ir tā ka precetais šķiras un grib pārvakties pie miļākās bet tā miļākā nemaz to nevelas..vinjai to NEVAJG.i..reti kurš virietis aiziet uz nekurieni..
vinjs parasti pārceljas no vienas pie otras..

Vienīgi seksu pusdienlaikā, darbdienā, jkadā viesnīcas numuriņā.
Vēl dāvanas(ja kādai tas svarīgi... tad tik uz priekšu).

Vairāk neko nevaru iedomāties.

LZ tas ka Tu nevari iedomaties nenozime, ka neka cita nav... ir un kā vel ir..

Katrs var spriest tikai pēc savas pieredzes. Vēl pastāv iespēja iepazīties ar sievu, draudzeni un nebūs jāslēpj abas sapazīstināt.

anksa... var jau būt, ka ir arī savādāk.
Bet es tiešām uzskatu, ka ir tā, kā uzrakstīja Friina.
Viņa labi uzrakstīja.
RFeāli tas aizņemtais vīrietis šaubos vai varēs atr mani kaut kur doties ceļojuma vai sabiedrībā... da kaut vai pa nakti vispar pie manis palikt!
Ko tad viņs tur mājās teiks?
Es uz to skatos ļoti skeptiski.

Sprotu, ka ar precētiem- NĒ.., bet viņi arī ir cilvēki ar saviem ikteņiem, dzīves stāstiem... mēs, sievietes ar savām sapēm/priekiem... ja nu tā frekvence vienādi iešūpo... kādus gadus 25... bet dūša ko mainīt nebija tad, un ko nu tagad...

ak ja un tagad cik ir tadas "ģimenes"kam viena puse te ir kaut kur ārzemes..gadiem... nu satiekas 2x gadā..
nu, protams, ka abiem sen jau ir kads kas ir tuvāk..formali vini ir preceti..bet faktiski tas viss tiešam jau sen ir iluzija

runāt jūs te varat līdz spēku izsīkumam. tak neko nemainīs. tāpat krāps precētie savas otrās puses un būs kas pieņem tos pie sevis un neuzstāda noteikumus.pašcieņa? nu piedodiet, cilvēks, kas reiz pa reizei nav ’’zaudējis galvu un staigājis ar rozā brillēm’’uz acīm.-nu nav līdz galam dzīvojis.kāda pašcieņa, ja taureņi vibrē un vētra smadzenēs?Protams, ka tā uzrakstot-izklausās varen smuki, kārtīgi, akurāti un līdz nelabumam skolmeistariski... Neticas.

Ak, sievietes- pasaules glābējas- nabaga precētie- viņiem ir tik sūri un grūti, sieva nedod vai nesaprot...

Ak, altruistiskie precētie vīrieši- gatavi tikai un vienīgi dot, bez jebkāda savtīguma aplaimot visas iespējamās brīvās sievietes...

Ir precēti, kuri uztur divas ģimenes.. un gadiem.
Ir precēti, kuri vairāk no sava brīvā laika atdod mīļākajai.
Ir precēti, kuri sievai ir vien bankomāti, pārējais sievu neinteresē..utt.

..vot tas -anksa- tavs minētais variants, kad viens ir regulari otrā pasaules malā... un otrs viens mājās... vot tur jau ir cita situācija.


-pienen-, jā, arī tāds variants...

LZ vajaga izveleties tadu preceto kam darba specifika biezi liek nenakšņot mājas..:D
vai tadu kam sieva jau sen iedzivojusies kaut kur talumā

anksa-tādi ir pa pilnam, pazīstu ne vienu vien, kur arī sievas nesnauž... toties vīrs sūta naudu, un vēl uztur sievas draugu:). Mazāk jāspriedelē, vairāk jādara...

..hmmm, interesanti, kuram no diviem ta taas <rozaa brilles>uzliekas-preceetajam vai briivajai... un cik veiksmiigi?

... ai... anks... man laikam kādu laiku nekādu nevajadzēs.
Visticamāk, izvēlēšos dzīvot viena.
Jo... neticu, ka šajos gados spēšu iemīlēties kādā, un kāds arī manī.
Bet ja nav mīlestības, kopdzivi nevēlos..tad jau labāk viena.
Un bez seksa kā tāda varu ļoti labi iztikt.