Tobrīd tas bija pasaules gals ... un cik tādu pēc tam nav pārdzīvoti ar smaidu... tā kā viss ir mainīgajā dzīves uztverē

gaisma... tu lasi manas domas... šodien tā jūtos.
kam... kāpēc ... jēga...

Dzīvoju jo ļoti mīlu dzīvi un arī baudu to... nekad dzīvē neesmu radusi čīkstēt... sūroties un nodokļus jau visi maksājam. Tāpēc jau mums dzīvība ir dota, lai paši sev un citiem radītu un dotu prieku un negaustos depresiju mirkļos. Pazinu cilvēkus, kas bija garā bagāti, bet miesā vāji un kuri priecājās par katru saules stariņu, bet nekad no viņiem nedzirdēju gaudu dziesmas.

Re kā sanāk-100 pants tieši par šo tēmu.Viņos klausieties jāsaka vecais teiciens-grozies kā gribi-kā d... a pakaļā, tā pakaļā:)

Depresija esot pusei LV iedzīvotāju. Drīz būšu tikusi līdz 60, gribētos padzīvot savu dzīvi, bet nespīd. Protams aizvien pelnu naudiņu sev un arī valstij.

Opā.
Kam ir depresija, lūdzu uz depresija.elvē.
Tur ir pašnovērtēšanas tests.
Vēlu veiksmi

Dzive ir jaizdzivo, lai kada ta ir katram cilvekam-vieglaka, citam grutaka, citam bagata, neviens nevar musu dzivi atnemt ir japrot saskatit jauko, labo, skaisto, cilveka esibu un uzdevumu musu misijai sai pasu veidotaja pasaule.un par to depresiju-nu vajag biezak smaidit.

..gaisma77... nevajag tā.
Tu nezini, kas ir īsti nelaime ... kas sāpes un bēdas.
Tikai tāpēc, ka nabadziba, uzskatu, nedrīkst runāt par Daugavu un kremēšanu...
Galvenais ir kur citur...
Ne naudā.

Par šo tēmu šodien negribas ne domāt, ne arī runāt. Nezinu, kā to lai pareizi nosaukt-liktenis... Nelaime tā nav, bet manā dzīvē ir bijis daudz. Nav runa tikai par naudu, lai gan tā arī mūsu dzīvē spēle lielu lomu. Pareizais vārds - būtu vilšanās. Nav runa par vīriešiem.

vilšanās rodas no tā, ka cilvēks uzbur sapņu pilis un iet kā zirgs ar klapēm uz acīm tikai tajā virzienā... tā neievēro daudz no realitātes, kas apkārt un sitiens pa māla kājām ir sāpīgs... acīmredzot pienācis laiks sākt vērot dzīvi, notikumus, cilvēkus, pašai sevi un neuzbāzties vispirms jau sev ar saviem secinājumiem... vienkārši vērot... nedalot - labi, slikti... un pēc laika ieraudzīsi pilnīgi citas krāsas:)

Pameklē Youtubē Aleksandra Palijenko lekcijas (krievu val.) - ļoti labi ielej kā ar karoti mutē daudzas lietas, vispirms jau kāpēc un kā mainīt savu attieksmi pret daudzām lietām, tātad domāšanu, uztveri, un tad arī likteni... un tam ir daudz dziļāks segums nekā pie mums tik populārajai neirolingvistiskajai programmēšanai...

man instinktu līmenī vienmēr svarīgi bijis sakārtot savu dzīvi tā, lai maniem bērniem tas būtu labs atspēriena punkts... taču materializējas domas nevis otrādi:) un tad domāšana arī ir jāravē:)

Peec pirmaa teksta nodomaaju, jaa, Inkognito dreebi runaa.
Otrais"spraudiens" jau velk uz sektu.

jap

Man jau gan sajūta, ka sēžot netā, nezi vai ir īsti godīgi runāt par dziļu nabadzību un verga stāvokli.Protams, nav jau jāuzskata par normu strādāšana strādāšanas pēc, un ne dzīvošana, bet izdzīvošana, bet vai nu vajadzētu visu tik melnās krāsas skatīt, par to gan šaubos.Vai tad tiešām nav nekāda dzīvesprieka.Nu, johaidī, labi nesanāk ceļojumiem, visādām krutām štātēm, ar maksājumiem grūtības, bet nu var taču kaut vienu latu atrast teātrim, tajos pašos humpaļos bieži vien nebūt ne tie nabadzīgākie cilvēki par kapeikām labu labās drēbes nopērk, tad kālab, ja maciņā caurvē’jš, nevar tur ko sev atrast, vai pavisam nelielus līdzekļus noziedot vasarā pie kāda vietējā ūdens atpūsties, kaut Tv skatoties sev vai sev tuvajiem ko noadīt, tādējādi arī var gūt prieku dzīvei.Nu galu galā, ja galīgi nekam nesanāk, var taču kādu grāmatu palsīt.Bibliotekas taču ir pieejamas.Našķim kaut simts gramus konču vai ko citu, ko sirds kāro kaut bišķi, bet atļauties.Ja noskaņojās tam, ka vēl nemirušam krematorija par dārgu, tad kur vēl tālāk.

chik, a tu pārbaudi, un tad spried - ir sekta vai nav :))))

Man viss ar attieksmi, uztveri, un domaashanu ir chiki- boboni, lai veel kaadu tur Aleksandru Paljonku klausiitos.

Indrak, Tev taisnība.
Arī es agrāk ņerkstēju, ka daudz kas slikti, ka nelaimīga(jo naudas par maz) utt.
Kad atnāca īstā nelaime, tad tikai sapratu, kas ir kas.
Galvenais ir cilvēks blakus.
Tad cilvēkam pilnībā mainās domāšana... saproti, ka biji nabags... bet laimīgs!
Un tāpēc... jebkuram esmu gatava teikt-nevajag lekt Daugavā nabadzības pēc... tā nav nelaime.
Vienmēr kaut kā var ikruķīties... kaut nebūs tās lepnās lupatas mugurā... kaut nebūs cepetis uz galda.
Tak nav tur tā laime...

Ja tā nopietni, tad skumji, ka tādas domeles nāk prātiņā...

to tik var piedāvāt zemisks cilvēks!!! ...

Jadai arii, laikam, druumas domas praataa.