Man pieder zeme un tagad arī dārza mājiņa, kuras vērtība ir astronomiska... tā kā tagad esmu turīga sieviete, tikai, lai šo statusus noturētu vajag vien nieka 100 lateļus... man vispār patīk, ka es tā gada laikā mākslīgi, pateicoties mūsu valstij, kļuvu stāvus bagāta...
Kāpēc, lai nedzīvotu!? Kur vēl tāda laime radīsies!?

Par visu maksājam mēs dārgi.. Gan jau var atrast uz zemeslodes vietu, kur nav nekas jāmaksā, nekas nepieder, nav darba utt, bet vai tā gribētos ?

Es par šādām lietām vispār nedomāju. Dzīvoju un priecājos par dzīvi

vispār - dzīvot nav obligāi.
Melot arī ne. Man būtu interesanti saptast kā izveidojas tie 70% nodokļu. Soc - 9%, ienākumu( ja algots darbs) 24% no atlikušā. Pārējais pirkumu cena. Man pilnīgi vienalga cik no tās naudas saņem pārdevējs, cik valsts, jo labi saprotu, ja valsts samazinās PVN, nebūt cena nekritīsies, jo tā ir bazēta uz sapratni - cik cilvēks var maksāt par konkrēto preci vai pakalpojumu.
Ja īr dzīvoklis īpašumā - nu kas par blēņām, ka īres maksa jāmaksā. Un kaoa vietas tas tak anahronisms - krematorijā iespēju ir daudz... :>)

īre maksa jau nav jāmaksā, bet nodoklis ir... ja kremēs īpašumu, kur ta dzīvos... vēl būs sods jāmaksā par ļaunprātīgu iznīcināšanu

Par kremēšanu ari jāmaksā, un man tas ir dārgi! Citam 100ls nav dārgi, citam lats liela nauda. Lai nebūtu jāsaka ka jāstrādā, tad es esmu strādājusi visu mūžu (drēbītēm sāku pelnīt no 16 gadiem) pelnījusi naudiņu sev un saviem bērniem. Nevienam uz kakla neesmu sēdējusi, un gaidījusi, ka kāds ar karoti mani pabaros. Bez tam es esmu cilvēks ar atbildību pret sev veicamo pienākumu.------Un kas man tagad ir-sabeigta veselība un plika p... a... ?

Gaismiņ, Tu mazliet pa drūmu visu uztver... lai gan zinu - grūti domāt labas domas, kad neredz saulīti!

Es piemēram dzīvoju, lai ēstu...

Nu kam tagad viegli:))Ja nopietni, tad ar runāšanu neko te nevar līdzēt, lai gan, ja parunājas, tad iespējams, ka paliek vieglāk.Lai gan te vairāk izklausās pēc tādas vispār drūmas noskaņas.Un jau piedzimstot katram ir nolikts, ka uz pasaules ir divas lietas, no kurām nevar izvairīties-nodokļi un nāve:).

mūsu valsti jau pārdeva, mēs esam vergi

lai būtu patrioti

Nu jau gan kā kapu zvani:))

6 līdz 7 gadus atpakaļ lasīju rakstiņu ( no avīzes Rītdiena. Raksta autoru protams neatceros.)Tur bija rakstīts, ka strādnieks mūsu valstī dzīvo sliktāk, kā agrāk vergs. Saimnieks vergu bija pircis pa naudu, tāpēc par to rūpējās- deva viņam apģērbu, dzīvesvietu. Rūpējās par viņa veselību.Viņam nebija vienalga, kas ar viņu notiek.

Domāju, pārdoti gan neesam. Kas tad to naudu savāc, kas pieņem likumus, ja ne savējie tautieši.

Izeja vienkaarsha- harakiri.

Kas te? Kādam depresijs?

Rit, ja Tu par mani, tad nepareizi saprati.Man depresiju neredzeet kaa savas ausis.Muuzhiigais optimists.Es te par teemu.Druums pieteikums.Tad nu, es kaa labs cilveeks, piedaavaaju vieniigo sakariigo izeju-padariit sev galu.Jo, kaa redzams, autorei citas izejas no nodokljiem, no suuraas dziives neraadaas.

Nē, nē, par Tevi ne. Tevi es pazīstu... :))

Dzīvot nav obligāti, obligāts bija tikai karadienests pie padomju valdības...
Man arī dažas reizes ir gribējies galu darīt. Pirmo reizi darbā bija 60 rubļu liels iztrūkums, otro reizi, kad braucot ārā no garažas, atlauzu žigulim durvis. Divas pasaules mēroga nelaimes
Kādi 30 gadi no tā laika esmu nodzīvojusi , tā kā tas ir pārejoši...

Vai, pienen, par tādiem niekiem?!:)