Kino... tikko beidzās lielisks dabaskino un mākslas krimiķa hibrīds ar lielisku Merilas Strīpas spēli -- Wild River/Mežonīgā upe.
Tik niknu upju mums nav, bet arī Latvijas dabas apstākļos var izštukot ne mazāk spraigu scenāriju ari uz Latvijas dabas dramatiskuma bāzes, ko var papildināt ar dažām vēstures atraktīvākajām iespējām. Protams, par velti to darīt nav vērts, bet resursu mums pietiek, lai ar dramatismu piesaistītu arī dabas resursu ziņā it kā bagātāko pārējo pasauli. Mūsu resurss noteikti ir mūsu cilvēku smadzenēs, ko pagaidām gan valsts, gan uzņēmēji pie mums censas dabūt par pusvelti, tomēr... jau šogad daži augstmaņi iežagojusies, ka Latvijas cilvēkresursi/cilvēkiespējas nopietni netiek izmantotas... Tātad = gan jau...
Viena iespēja jau tika izmēģināta, = Aerodium-a puikiem Turīna izdevās, bet Šanhaja, -- kur vajadzēja ideju izvērst, -- tika nopūdelēta, "braucot tikai ar ventilatoru" un noskaužot citas informācijas/izpausmes veidu iespējām itin pietiekamu budžetu... Nekas, skola maksa naudu, -- valsts puse nemācēja/negribēja menedžēt, toties Aerodium nomenedžēja lielisku savējo pašreklamu, -- valsts atļāva par mūsu naudu sevi & mūs visus apčakarēt... Nekas, varbūt valdībnieki kaut kad atsāķs pelēkās vielas treniņus...